ja es eju viena, man nav ar ko padaīties emocijās. nedomāju, ka tāpēc es būtu apvainojama infantilismā, "audzināšanā" un tamlīdzīgos grēkos.
ceļojumā, ja atpūtas, toč nekad nebraukšu viena, dažādu apsvērumu dēļ. uz teātri varu, bet negribu viena, šopingot - vienai vislabāk, uz WC arī.
tā ka nevajag vispārināt un tik ļoti dramatizēt. bet pa lielam man vienalga, kā dara citi - ne brīnos, ne ievēroju viens vai ne viens, es daru tā, kā man kurā brīdī liekas labi. ja ballīte, arī uz wc divatā piesakos kompānijā, jo pa ceļam var klačiņ uzsist.