Pirmo reizi (un pēcāk vēl pāris) ļoti nelidojošā smieklīgā pozā - nu tā kā, ja apsēžas uz grīdas, taisnas kājas priekšā kopā (nu varētu tā iedomāties sēdēt uz lidojošā paklāja). Pirmajā reizē no kaut kā muku un nākamreiz lidoju arī no kaut kā bēgot un apzinoties (Ēvelīnai - apzinos, ka varu lidot, sapnī, nevis realitātē), ka varu tā lidot. Bet pēc tam kaut kad sāku pacelties gaisā, viegli sagāžoties uz priekšu, paplestām rokām, tverot plūsmu, kas paceļ gaisā. Tas tā kā organiskāk šķiet. Tāpēc rakstīju - planēju, kā bezdelīga/svīre, kad šaudās. Lidošanas ātrums regulējams, bet, lai paceltos augstāk, lidotu ātrāk ir vajadzīga tāda kā piepūle.