Pilnīgs offtopiks, bet atceros, senākos laikos savācāmies vasarās pie brālēna un viņam tāādi forši draugi. Un viens bija mani uzskatījis. Viņam pat bija iespēja ielūkoties ne dziļāk, bet atklātāk, kad volejbolu spēlējot, man pelkostīma augšiņai aiztaisāmais uzsprāga. No kauna vai zemē ielīdu, bet viņš : bija interesanti

Un tad viņš mani tā arvien vairāk uzskatīja(ne jau augšiņas dēļ), sākām vairāk pietuvoties, bet neatceros, kura meiča man pačukstēja : esot precēts.
Nu viss, kļūstu kā sālsstabs, ne vairs kādās kopspēlēs klēpī iesēsties, ne vairs runāt. Nogriezu jebkuru komunikāciju kā ar nazi.
Tikai vēlāk uzzināju, ka tas viss bija nejauki meli! Čalis bijis brīvs un dabonams.
Ir gadījumi, kad blakus ejošā māsīca ir tiešām tikai māsīca:)