da pat ne trijstuuris

[Pūka]

Tā , Inešuk. Tagad būs morāles lasīšana, klausies!   Sabiezinot krāsas es teiktu, ka es vēl kaut varu sagremot seriālu poligāmiju. Skaidrojot, to ar cilvēka dabu un cilvēku bioloģiju. Poligāmiju parasto sagremot nespēju, kaut harēmi pastāv. Morāles beigas.


No otras puses te ir runa par stadijām. Love ir cita stadija, kā flirts. Korektāk būtu salīdzināt vienādas stadijas. Kas vīrietim ir ar to otru sievieti, vai viņš maz pats zin?


Varbūt mēs par dziļu rokam? vienkārši pavasaris gaisā virmo? Nu man ar pēdējā laikā uzsmaida un kaut ko jauku pasaka vīrieši visai plašā vecuma amplitūdā. Sabužina savas spalvas, izslejas,izrādās! Sak, novērtē mani! Nu tad es saku, malacis, malacis! Protams, tikai tad , ja tiešām tā domāju.Citos gadījumos, kā ar tiem Madagaskaras pingvīniem "just smile and wave..."

[ineshuks]

Moraale manu biezo brunju nekjer

Ko Tu kodee kaa poligaamiju seriaalo un poligaamiju parasto? Seriaalaa, man domaat, ir monogaamija...

Bet es nenosodu taa dzilji ne godiigi poligaamos, da i pat kraapeejus ne- katram savas vajadziibas un motiivi un nav jaaizpatiik otra iluuzijaam, ja vien noteikumi un to paarkaapuma sekas nav chotka atrunaati...

[ineshuks]

PS bet es ceru, ka tas par attieciibu psihologu bija jox... citaadi traki pie tik aizspriedumaina psihologa gadiities...

[Pūka]

Nu nav man psihologa sertifikāts, tik vien pašas dzīves pieredze!   Savu morāli nevienam neuzspiežu, tas tā pa jokam. Bet tāds termins kā seriālā poligāmija ir lasīts. Būtībā nekas slikts, jaunās attiecībās metas, kad iepriekšējās pabeigtas. Nu - mono ir mono - vienreiz ar vienu uz visu vienu mūžu!

[ineshuks]

To sauc par seriaalo monogaamiju...

[ineshuks]

Jo katraas attieciibaas jau cilvis ir monogaams... tik tie paetberi dziives laikaa var pamainiities...

Nez vai kaads otrreiz preceejies uzticiigs iipatnis sevi par poligaamu sauks...

[flyingcat]

Man arī ir sava veida principi, īsumā šādi: katrs var darīt, ko un kā grib, bet pastāvīgajam partnerim ir tiesības zināt patiesību nevis rediģēto versiju. Lai katrs varētu realizēt savu brīvību, ir jābūt vienlīdzībai attiecībā uz pieeju informācijai.


Teiksim, ja es pasaku: man ar vienu vīrieti būs par maz un es netaisos sevi ierobežot, un mans partneris atbild: kāda runa, man tikai svarīgi, lai man tai rindā arī vieta atrastos! - tad viss no morāles viedokļa ir kārtībā, jo mēs esam vienojušies. Ja es saku: es tāda uzticīga- uzticīga, pat domāt nevaru par citiem, kad tu man esi, bet pati laižu pa kreisi pie pirmās izdevības- nav morāli, jo partneris tiek maldināts.

[viesmiiliigs]

Tā tāda normāla saruna pie vakariņām vai? Man vienmēr ir licies - par ko neko nezinu, par to arī galva nesāp

[ineshuks]

Es tom apkaart redzu, ka kaajinjas pasliideeshanas shad tad nokluseeshana chupiem gjimenju paglaabj no nevajadziigaam tragjeedijaam...
pashai kraapties nav naacies, bet uzskatu par praatiigu, kad vidusmeera kraapeklji klusee... patologjisks babnjiks/(kaa to sauc sievieshu dzimtee?)- nu, tur jau partneris nez vai nejuut, tad nu pasham izlemjamas prioritaates...

[flyingcat]

Piekrītu, ka ilgstošās attiecībās ir grūti pateikt taisnību. Bet tur ir atšķirība- epizodiska krāpšana, kas tiek aizmirsta un neatkārtojas, vai krāpšana kā dzīvesstils. Tāds dzīvesstils nevar neiespaidot attiecības, bet ir reizēm tā, ka krāpēji (un krāpējas) ir gatavi veselas operas iestudēt, lai tikai nebūtu jāsaka patiesība. Vot šito īsti nesaprotu un neatbalstu.


Bet es vairāk domāju par to vienošanos, kas notiek attiecību sākumā- kad cilvēki izlemj, ka nu viņiem būs attiecības. Tad, manuprāt, ir īstais brīdis saprast un tikt saprastam, lai nav vēlāk jāmocās

[viesmiiliigs]

Attiecību sākumā parasti viss ir rožaini, pūkaini un jaunais partneris šķiet tas vienīgais un īstais. K;adas tur domas par "zini, man visticamāk būs vēl paŗis partneri/es"?

[Anete Goba]

Bet tad abiem ir jaabuut vienaadiem, taadiem , kam paarguleet ar citu ir kaa pachuraat aiziet. Bet reti jau taadi paarii novaacas, parasti viens kraapeejs, otrs cieteejs.

[flyingcat]

Da labi, rožaini un pūkaini ir 20 gados Kad jau visādu šķirņu sūdi pastrēbti, tad jau ir savādāk.


Vakar man draudzene stāsta: sieviete dzīvojusi ar vīrieti 10 gadus, neprecēti. Viņš viņai uzreiz pateicis, ka nav iemīlējies; viņa lūgusies, lai pamēģina, ja nu kas sanāks. Pēc 10 gadiem un diviem bērniem šis saticis sievieti, pie kuras aizgājis un kuru uzreiz apprecējis.
Visi tagad žēlo to nabaga duru, bet šeit manā izpratnē vīrietis nav vainīgs. Jo bija brīdinājis.

[Anete Goba]

Jaa, un veelreiz pieraadaas, ja neprec 10 gadus kaut beernus dzemdee, nu negrib attieciigo eksemplaaru par sievu.

[viesmiiliigs]

Nu un 20 gados sākot pēc 10 gadiem ir viskaut kas sastrēbts, cilvēki ir mainījušies, tad ko? Kā tad to "savādāk" godīgi atreferēt neatraujoties pa muti?