Man personiigi tas liekas pazemojoshi abaam puseem... bet, jaaatziist, uz taa daljeeji turas lv mediciina...
Tur jau tā sāls.
No vienas puses skaidro, ka ir bezmaksas medicīna. Reāli tas, protams, nedarbojas.
Valsts, caur ģā, it kā apmaksā pro pakalpojumus. nu vrodi ok. Hren. Jebkurš profesionālis jomā grib arī attiecīgi saņemt.
Un sanāk tā, ka darot vienu un to pašu, dažādās stundās saņem kardināli atšķirīgu samaksu.
Jā, tas neattaisno dažādo attieksmi, jā, ārsts nekādā gadījumā nesdrīkst šķirot pacientus pēc maksātspējas, bet sabiedrībai klārējot par bezmaksas speciālistiem, no vienas puses ir pieprasošā sabiedrība, bet no otras puses ir daļēji apmaksāts darbs.
Tas, ka izvēloties medicīnu jāapzinās arī materiālā puse, tas viss ir lirika.
Karuselis par attieksmi ir cīņa ar sekām. Par cēloņiem runāt nav ērti.
Bet atkārtoju vēlreiz- jebkura apmēra atalgojums nevar būt kā attaisnojums darrba kvalitātei.
Un te mēs nonākam pie dilemmas: kā maksā, tā strādāju, jeb, kā strādāju, tā saņemu..
Medaļas otra puse ir tā, ka pie līdzšinējās kārtības labāka attieksme nesola lielāku atalgojumu.
Risinājums? Spec. neesmu, bet domāju, ka aprošināšana situāciju labotu. Adaptēts ASV un Skandināvu modeļu sajaukums.