Cilvēki bez kājām arī ir bijuši vienmēr, bet tāpēc viņi nav jāglorificē, jāuzskata par normu, jāreklamē un jāpasludina īpašāki par statistiski normāliem cilvēkiem, kam visas detaļas ir vietā.
Nesaku, ka viņi jāaiztiek, lai dzīvo. Bet neredzu pamatu iet gājienos un pasludināt sevi par kaut ko superforšu un ideālu, uz ko tiekties nenobriedušiem prātiem.
Man ir pofig, kas ar ko un ko dara guļamistabā, - tikmēr, kamēr viņu guļamistaba nesāk līst manējā.
Kurā vietā redzams, ka īpašāki? TĀDI PAŠI ar tādām pašām tiesībām (un nodokļiem šai sū** valstij arī, starp citu).
Kad gribēja tādu pat laulību kā citiem, nedrīkstot kā citiem. Kad grib kko savu, tad īpašāki.
Ar ko Tu, atvaino, jūties īpašāka, ka uzskati, ka tikai tādiem kā Tu ir tiesības dzīvot , ar ko grib un vairoties, ar ko grib?
SAvulaik kāds Ādolfs uzskatīja, kā ja'vairo tikai tie, kas viņa izpratnē bija āriešu rase.
Bija laiki, kad sievietēm vsp nebija nekā izņemot, mājas, virutvi, ikgadēju vairošanos un baznīcu. No demogrāfijas un ekonomikas viedokļa dzimtbūšana būtu ļoti pat noderīga. Tiešām vajag?
Nu kāpēc tik ļoti gribas regulēt citus jomās,kas pašus neskar? Gribas būt pārākiem un stāstīt, kas citiem ir labi un kas nē, jo tie tādi apdalīti, ka paši nesapot?