Tātad, lielais vairums domā,ka viss ir kārtībā,ka nekur nav jāiejaucas, ka savas, kā vecāka, domas vispār labāk skaļi neizteikt. Nopietni?
Un kādās kopā sanākšanās mīļi smaidīt (vai, bērni atnākuši !! - tas nekas, ka tam kadram tikpat, cik man).
Tā jau var nopietnā slimībā iedzīvoties. Visur tak raksta, ka jāsaka savas domas atklāti un kāpēc gan man šajā situācijā nevar būt savu domu un viedokļa? Tas tak attiecas uz manu bērnu (nekas, ka jau pieaugušu)!
Skaidrs, ka Tev var būt viedoklis. Jautājums ir, kāds ir Tavs mērķis un kā to sasniegt. Nu, Tu izsaki viedokli, meita neklausās, gan jau, ka apvainojas. Pārstāj dalīties, nākt ciemos...iespējams, slēpj informāciju situācijās, kad tiešām būtu steidzami jāiejaucas. Vai tas ir Tavs mērķis?
Cits variants: Tu izsaki viedokli diplomātiskā formā, bez " nekad nepieņemsim" ; " manā mājā lai nerādās" utt. Pasaki meitai ar uzsvaru, ka viņu mīli, un viņa var vienmēr ar Tavu atbalstu rēķināties.
Ja tas tips tiešām ir nekam nederīgs, tad tas ir laika jautājums, kad viss nonāks pie loģiska iznākuma, un tad varbūt arī meita Tevi sadzirdēs. Katra ziņā, viņai nebūs sajūtas, ka Tu viņu nevelies saprast, vai, ka Tev ir nospļauties par viņas jūtām.