Pacelsim jautājumu no cita skatu punkta.
Manai mammai ir problēma, ka viņa kautrējas/nespēj nopirkt mazu daudzumu pārtikas. Piemēram, šodien viņa brauc pie mums, iebraukšot CT pēc sēklām vēl. Atcerējos, palūdzu, lai atved man 2gb burkānus + 2gb kartupeļus. Īpaši piekodināju, ka man vairāk par 2gb nevajadzēs. Šobrīd tiek vesti 2gb burkāni (noteikti vislielākie) + 6gb kartupeļi, kas atuveni varētu būt 1kg. Pati smejās, bet nespēj paprasīt paŗdevējai iesvērt tik maz, vajag vismaz to 1kg, kas ir "nopietnāks" cipars.
Viņa nespēj nopirkt 100g malto gaļu kaķim, jo kā gan tik maz ņems, jāņem vismaz 300-500g. Nespēj nopirkt bērnam 1gb lielo zemeni vai 2gb končas, obligāti jāprasa vismaz 200g. nevar nopirkt 100g desas, jo "kurš gan griezīs veselu "palku" manu 100g dēļ?" vai arī "nu tur jau tas gabaliņš mazs, to uz pusēm pārdevēja nedalīšot. Nu kā nedalīs? Man dala un vēl sašķēlē, viņai ne?
Kas tas ir? pārlieku liela domāšana par citiem "ko pārdevēja domaš teiks?", vai bailes izskatīties muļķīgi pērkot dārgu desu svaru zem 100g "lai nepadomā, ka nabadze?"? Kādi vēl varianti nespējai nopirkt tik, cik nepieciešams?
(un jā, daved līdz nesmukam stāvoklim un vienalga paŗpalikumu izmet).