Skolas tēma

[Nomade]

Vai jums patika iet skolā?
Man, jā, un tā bija traģēdija, ka astotajā klasē klasesbiedri pašķīrās, klases sadalījās. No videnes šķīros ar žēluma sajūtu.
Pilnīgi pretēji ir manam padsmitniekam. Skola riebjas. Mācīties patīk, bet skolas vide riebjas. Sapņo par augstskolas laiku.
Nu, kāpēc tā?

[Nāra]

Neko neatceros, tas liekas tik nesvarīgi dzīves kontekstā. Augstskola - tā bija dzīve, bet skola - phe!

[Nomade]

Es tieši šito domu cenšos iegalvot padsmitniekam, kaut gan pašas pieredze ir citāda. Bet, nu jā, arī paaudze cita.

[tex]

Piekrītu Tavam padsmitniekam. Rupja vide... Augstskola labāka.

[tex]

Šādā kontekstā labi, ka tajā vecumā patstāvīgas domāšanas nebija. Citādi tiešām izdoma'tu, ka varu neiet - tāpat pusē priekšmatu garlaicīgi un tie arī nekad nav noderējuši... Aber tiem, kas tiešām interesēja, laika nepietiek uz obligāto fona u.t.t.

[kvadra]

Pilnīgi piekrītu Tavam padsmitniekam un patiesi nesaprotu pieaugušos, kas nostaļģiski atceras  "jauko un bezrūpīgo" skolas laiku. Man mācības nesagādāja nekādas grūtības, bet skolā iet nepatika. Un vispār man nepatika būt bērnam, ko visi komandē un regulē. Pabeidzot vidusskolu, sajutos kā no cietuma atpestīta. Arī šķiršanās no klasesbiedriem nekādas sirdssāpes nesagādāja. 
Augstskolā - kā diena pret nakti - pavisam cita attieksme, kā pret cilvēku.

[Nāra]

Tiem, kas nav citur vairs pēc videnes māqcījušies, videne liekas labākais dzīvē. Ne vienmēr gan. Atkarīgs arī no kolektīva. Bet pamatā skola ir traumējošs faktors, no kura atkopjas augstskolā. Tā vismaz man bija.

[kvadra]

Šādā kontekstā labi, ka tajā vecumā patstāvīgas domāšanas nebija. Citādi tiešām izdoma'tu, ka varu neiet - tāpat pusē priekšmatu garlaicīgi un tie arī nekad nav noderējuši... Aber tiem, kas tiešām interesēja, laika nepietiek uz obligāto fona u.t.t.

Arī parakstos apakšā. Ar to piebildi, ka es BIJU aizdomājusies tiktāl, ka varu neiet, un negāju arī tajās dienās, kad bija paredzama, manuprāt, lieka laika nosišana. Man savu dārgo laiku vajadzēja hobijam ārpus skolas. Klases audzinātāja paburkšķēja, paburkšķēja, samazināja uzvedības atzīmi, bet tā īsti padarīt neko nevarēja - mācījos labi, visus kontroldarbus biju uzrakstījusi un, galu galā, kas tad viņai uz olimpiādēm ietu, ja ne es  

[Narcise]

Teikšu tā: ka sajūsmā nebiju, bet nebija arī tā,ka nepatika. Tāpat kā tā patika vai nepatika nebija absolūti statiska cauri skolas gadiem, jo klasesbiedri tak drusku arī pamainījās, īpaši pēc 8.klases, mainījās arī māc.priekšmeti skolas laikā, klases audzinātājas, priekšmetu skolotāji, u.c. faktori. Vienīgais, ko es ciest nevarēju, bija iet uz kori (kas bija obligāti tiem, kam bija dziedamās rīkles), bet nepatika tikai tāpēc, ka koris bija agros rītos pirms stundām, bet man agri celties līdzinājās katorgai.
11.klasē gan parādījās jau citas intereses, ieskaitot puišus , tāpēc mājasdarbus vispār nepildīju, šad tad arī nobastoju (mātei nezinot -atceros, kā saģērbos uz skolu, izgāju ārā, pagaidīju aiz stūra, kamēr māte aiziet uz darbu pretējā virzienā un devos atpakaļ uz mājām pačučēt un pēc tam dienas gaitās ) ,tāpēc kā es pabeidzu skolu ļoti sekmīgi, vēl tagad nesaprotu, neskatoties uz to, ka visus iepr.gadus mācījos labi.

[Mina]

Man

Pilnīgi piekrītu Tavam padsmitniekam un patiesi nesaprotu pieaugušos, kas nostaļģiski atceras  "jauko un bezrūpīgo" skolas laiku. Man mācības nesagādāja nekādas grūtības, bet skolā iet nepatika. Un vispār man nepatika būt bērnam, ko visi komandē un regulē. Pabeidzot vidusskolu, sajutos kā no cietuma atpestīta. Arī šķiršanās no klasesbiedriem nekādas sirdssāpes nesagādāja. 
Augstskolā - kā diena pret nakti - pavisam cita attieksme, kā pret cilvēku.

+10000
Pievienojos katram vārdam.

Arī mani tracināja tas, ka jebkurš pieaugušais var mani izrīpelēt pēc sava prāta. Bērnībā un agrajā jaunībā biju intelektuāli pārāka par daudziem pieaugušajiem, tai skaitā skolotājiem, par klasesbiedriem nemaz nerunājot, jo biju nenormāli daudz lasījusi, man bija baigi laba atmiņa un ļoti patika domāt.
Ja vidusskolas laikā, pateicoties superīgam skolotājam, nebūtu palaimējies nonākt intelektuālu pieaugušo sabiedrībā, kur beidzot sajutos līdzvērtīga un kas man palīdzēja izturēt līdz izlaidumam un augstskolai, nezinu, kā vēl viss būtu beidzies.
Augstskolā bija pavisam cits bridiens, un tad jau arī mani vienaudži bija izauguši )

[Mango]

Man patika. Skola, klasesbiedri, skolotāji, vide, mācības. Direktors vien bija superīgs. Man bija interesanta gan skolas dzīve, gan mācības. Protams mēdzu arī bastot, no rīta nāca miegs, pēcpusdienās gribējās tusēties.
Augstskolu neatceros, jo tas bija traks vāveres skrējiens, šausmīgi bija jāmācās un paralēli gāju praksēs, strādāju, nesaprotu, kā es dabūju to gatavu.

[Narcise]

Turklāt, man jau īpaši pat nav ar ko salīdzināt, neskaties uz to, ka studēju vairākās augstskolās. 1.kursā nedaudz paspēju izbaudīt studentu dzīivi, ieskaitot studentu ekspedīciju uz kolhozu , bet 2.kursā man jau piedzima bērns, tāpēc pārgāju uz neklātieni. Pēc tam otrā augstskolā arī neklātiene/tālmācība, bet maģistantūrā māc.sestdienās, svētdienās un tur jau visi bija tādi pieauguši un ļoti nopietni.

[reno]

Nevarētu teikt, ka skola pilnīgi riebās -mums bija diezgan braša kompānija, vidusskolā bastojām, dzērām , smēķējām -diezgan baisi, ja tagad paskatās. Mani bērni bija daudz kārtīgāki.
Studiju laiks bija pavisam kas cits. Žēl, ja to neizdodas izbaudīt

Pamatskola viņiem patika, īpaši dēlam, vēl tagad iegriežas uz Ziemassvētku uzvedumu. Paša licejs nepatika, tusēja ar drauga ģimnāziju.
Lai gan bija vairākas ļoti labas, interesantas  skolotājas

[Ezme]

Atsēdēju!
Ne es interesēju skolotājiem,ne viņi man.Mācījos normāli,it sevišķi tās lietas,kas interesēja.Bet nebiju nekāda aktīviste,nebiju apveltīta ar talantiem,nepiedalījos olimpiādēs,tāpēc mani lika pilnīgā  mierā.Visus  11 gadus.Nebastoju,jo likās muļķīgi bez jēgas klimst pa pilsētu,ja var sēdēt mierīgi klasē.Īstā dzīve sākās pēc skolas,ar manām grāmatām,maniem ne-skolas draugiem un dzīvošanu brīvībā.
Tāpat kā vairumam šeit-pilnīgi nekādu skumju pie šķiršanās no skolasbiedriem,arī salidojumus apmeklēju reti.Mūsu klase nebija draudzīga,varbūt tāpēc?
Cita lieta -mācības tehnikumā.Tur bija interese,tur bija kursabiedri,tur bija pasniedzēji,tur bija kaut kas kopīgs.Visiem.

[Džesika]

labi, ka tajā vecumā patstāvīgas domāšanas nebija.

Kā nu ne - man bija, cik uziet. Turklāt, mājās brīvi un iecietīgi audzināta, es biju patvaļīga kā kaķis un, protams, iedomājos sevi gudrāku par visiem. Atceros, kā pamatskolas laikā man pēc stundas bija debates ar skolotāju, vai vēlams stundu laikā organizēt citus, ar mācību vielu nesaistītus pasākumus un kāpēc es nevaru pamatskolas vielu apgūt kā eksterne. Labi, ka skolotāji bija iecietīgi un uz maniem izlēcieniem skatījās caur pirkstiem. Nav mani skolā neviens traumējis, un ceru, ka arī es tur neesmu nevienu traumējusi.