Teikšu tā: ka sajūsmā nebiju, bet nebija arī tā,ka nepatika. Tāpat kā tā patika vai nepatika nebija absolūti statiska cauri skolas gadiem, jo klasesbiedri tak drusku arī pamainījās, īpaši pēc 8.klases, mainījās arī māc.priekšmeti skolas laikā, klases audzinātājas, priekšmetu skolotāji, u.c. faktori. Vienīgais, ko es ciest nevarēju, bija iet uz kori (kas bija obligāti tiem, kam bija dziedamās rīkles), bet nepatika tikai tāpēc, ka koris bija agros rītos pirms stundām, bet man agri celties līdzinājās katorgai.
11.klasē gan parādījās jau citas intereses, ieskaitot puišus

, tāpēc mājasdarbus vispār nepildīju, šad tad arī nobastoju (mātei nezinot -atceros, kā saģērbos uz skolu, izgāju ārā, pagaidīju aiz stūra, kamēr māte aiziet uz darbu pretējā virzienā un devos atpakaļ uz mājām pačučēt un pēc tam dienas gaitās

) ,tāpēc kā es pabeidzu skolu ļoti sekmīgi, vēl tagad nesaprotu, neskatoties uz to, ka visus iepr.gadus mācījos labi.