Reno, es vēl ceru pie "Eža elegances" tomēr atgriezties, jo tēma vilina joprojām, vismaz tas, ko saskatīju kā iespējamo tēmu - vientulība, lai gan it kā sabiedriski aktīva dzīve.
Kopumā man patīk bibliotēku grāmatu un žurnālu nodaļas. Bet ne interneta nodaļas. Jo īpaši mazajās bibliotēkās, kur interneta zāle netālu, tie apmeklētāji pie datoriem gadās visvisādi, pat kauns minēt - smakojoši u.tml. Bet grāmatplauktus mīļoju!
Par grāmatām. Jā, ķēpājumi un stūri gadās, diezko patīkami nav, bet nav arī tik traģiski, lappuses tikpat raiti pāršķiras un lasu tik tālāk. Arī diezgan daudz patērēju tādus vieglākus gabalus, detektīvus, atslodzei, vienlaikus intereses uzturēšanai, līdz ar to īpaši nesatraucos. Patīk bibliotēkas! Patīk, ka ir pieejama gūzma grāmatu. Daudzas taču vairs nemaz nevar iegādāties - senāk izdotās. Bet tur ej gar plauktu un ieraugi, ieinteresē un izlasi, un baudījums, un aizraujoši - forši!
Bibliotekāres dažādas. Citreiz jau saprotu, ka darbs ar cilvēkiem dara savu. Arī es pati strādāju ikdienā ar cilvēkiem un labi varu iztēloties, ko nozīmē darbs ar cilvēkiem. Cilvēki! Tur var tādi brīnumi nākt klajā. Var būt daudz pozitīvu lietu arī. Vienvārdsakot - cilvēki! Darbs ar cilvēkiem!