Jaunatklātās grāmatas

[reno]

Es arī   -pamazām, pa stāstam.


Es nevaru teikt , ka esmu stāvā sajūsmā, bet  citādība man patīk.
Par noformējumu gan esmu sajūsmā -speciāli paskatījos -izrādās Svens Kuzmins ir gan tekstu, gan grafiku, gan dizaina autors.

[fiasko]

Tikko izlasīju Leldes Stumbres "Maija, cher ami!" par tulkotājas un dzejnieces Maijas Silmales dzīvi 50., 60. un 70. gadu sākumā. Gana labi uzrakstīts par to laiiu un sajūtām. Par sapņiem pēc visa franciskā, par dzīvi un arī brīvo garu bohēmu tajos laikos.

Ko es vienmēr apbrīnoju - kā gan cilvēki varēja tik ļoti iemīlēt Franciju un tās kultūru tikai un vienīgi par to lasot...

[nakata kngs]

Doma ir laba, ja pārvarēšu slinkumu, paskatīšos.

kā veicas šajā lietà?

[Luīze]

Džeina Korija "Mana vīra sieva"

Psiholoģisks trilleris. Piešķiru 4 ****

[reno]

Rūta Šepetis " jūras sāļums ", *****  (salt to the sea)

tulkojusi Silvija Brice..


Smaga, bet vienlaikus arī gaiša grāmata ar zināmā mērā laimīgām beigām


Kara beigas, Austrumprūsijas bēgļu tūkstoši bēg no sarkanās armijas, par kuru jau visi zin, ka zaldātiem atļauts izvarot un laupīt.. Tas ir uz vāciešu sirdsapziņas, ka cilvēkiem evakuēties atļāva tikai tad, kad bija jau par vēlu.


Faktiski miljoni jau bija ielenkumā un tikt prom varēja tika pa jūru no Gotenhāfenes. Vienlaikus tā esot lielākā cilvēku evakuācija pa jūru jauno laiku vēsturē.  Kuģi Vilhelms Gustlofs 1945. gada 30. janvārī nogremdē krievu zemūdene, iet bojā ap 9000 cilvēku, ap 1000 izglābjas. Kuģis bija pārpildīts līdz beidzamajam.


Romāna uzbūve interesanta -kā 4 cilvēku stāsts, garākas un īsākas nodaļas, soli pa solim noejot apm. nedēļu ilgo bēgļu ceļu.


Šepetis  -lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstniece.

[nakata kngs]

Es arī   -pamazām, pa stāstam.


Es nevaru teikt , ka esmu stāvā sajūsmā, bet  citādība man patīk.
Par noformējumu gan esmu sajūsmā -speciāli paskatījos -izrādās Svens Kuzmins ir gan tekstu, gan grafiku, gan dizaina autors.

Vakarnakt dabeidzu Svenu Kuzminu vannà...arī lasīju pirms tam pa vienam stàstam, bet tad visu līdz galam...grāmata kā Tarantino filma "Lubene", kur beigàs sižeta gredzens saslēdzas kopā...ir labi, patika beigas!

[reno]

Beidzot tiku pie Moriartijas  Mana vīra noslēpums

Man patīk, kā viņa raksta un šajā romānā it īpaši tie iestarpinājumi "kā būtu, ja būtu"

[hm@]

Vakarnakt dabeidzu Svenu Kuzminu vannà...

Svens Kuzmins bija ļoti labs. Arī bez vannas:)  Un arī - sākumā lasīju pa pāris stāstiem. Labi, nelatviski (šī vārda labākajā nozīmē) stāsti.

Mana vīra sieva man diži nepatika. Resp, rakstīts jau labi, bet , tāpat kā blondīņu romantiskajos stāstiņos, lasīt var, bet tracina, ja sieviete nav loģiska. Tad viņa iziet pie vīra, tad viņa viņu nemīl un atgrūž, tad pēkšņi greizsirdīga. Opreģeļiķes, požaluijsta!

[Luīze]

Džodija Ellena Malpasa "Miesassargs", ** (viena * autorei par centību, otra * par manis uzjautrināšanu)


Paņēmu palasīt cerībā, ka būs kāda saistoša intriga, kāpēc bagāts tēvs savai pieaugušajai meitai nolīgst miesassargu un kas tur pamazām attīstās starp miesassargu (M) un apsargājamo sievieti (S). Šajā ziņā man nācās vilties. Jau pirmās M un S tikšanās laikā dāmai kājas ļima, bet M nespēja apvaldīt erekciju, lai gan abi tēloja, ka tā nav. Pēc 3 dienām cietoksnis (precīzāk, biksītes) krita, bet varbūt arī ātrāk (grūti bija saprast, jo autore tādiem sīkumiem īpašu uzmanību nepievērsa). Brīžiem autore nonāca pretrunās pati sev un galveno varoņu raksturojumam. Piemēram, M īsā laikā nolika gar zemi 4 uzbrucējus, taču nīkulīgam narkomānam izdevās nolaupīt S burtiski M acu priekšā. No sirds izsmējos par māju klaja lauka vidū (lai ienaidnieks nevar nepamanīts pielavīties), kurai pēc pāris lappusēm pēkšņi blakus uzradās mežs ar zilu hiacinšu pļavu, kur M un S kailiem pavārtīties. Dialogi klišejiski, atsevišķās epizodēs mēģina spiest uz jūtām un raudināt lasītāju. Uz mani tas nenostrādā. Šis ir tas gadījums, kad autorei grāmatu (mīlasstāstu) rakstīt gribas, bet iedziļināšanās detaļās nav notikusi.

[taj]

Luīze, ļoti labi pateikts! Lasīju aprakstu un pasmaidīju. Tik labi saprotu. Tieši tāpēc man ir aizspriedumi pret Kontinenta grāmatām. Protams, zinu, ka visas nav peļamas, bet nu, kad pāris šādas patrāpās, tā vien liekas, ka ir pastāv divas pasaules: viena - vairāk mazāk loģiski domājošā ar normāliem cilvēkiem, un otra - kur cilvēkiem kaut kas sagājis sviestā galvās un salipis bišķi ar sīrupu. Pati izvēlos kaut kur vidusceļu. Lai gan nu jau lasu mazāk kā jaunizceptajā jaunībā. Tagad tik cauri caurēm pašas priekam un nesteidzoties. Patlaban čunčinu Š. Linku, ir ok, patīk pabaudīt psiholoģisko noslēpumu pamazām šķetināšanu ar dažu raksturu atklāšanu, bez briesmu aprakstiem, bez saldenuma.

[Luīze]

Es tagad lasu Š.Linkas "Pieviltā". Laikam Taj arī to pašu?

Papildināšu. Grāmatu izlasīju, bija patiess baudījums, tāpēc *****. Beigās, protams, noziegumi tika atklāti, taču psiholoģiskā līnija atstāja aiz sevis daudzpunkti un vietu iztēlei.

[taj]

Jā! Tad mēs šobrīd vienu un to pašu lapojam. Ir interesanti tur viss savērpts!

Bet kopumā Linkai katrā romānā ir tāda Keitas tipa varone vai pat vairākas - vientuļa sieviete, tā, ka var tikai izbrīnīties, cik viegli cilvēki nonāk izteiktas vienatnes varā. Un šīs sievietes taču nav ārkārtīgi neglītas vai citādi ar drūmi smagu raksturu, vismaz ne visas, un tomēr - tik vientuļas, hmm.

Tā tāda Linkas iezīme - vientuļās sievietes.

Bet mani parasti piesaista psiholoģiskums, kas nav medicīniski, bet tā apcerīgi.

[reno]

Dace Vīgante   Ledus apelsīns **** , iesaku šo nelielo stāstu krājumu izlasīt


 Cerība, ka parādījusies jauna, sakarīga rakstniece, kas domas prot izteikt koncentrēti un nevij tos virpuļus un kruzuļus, atkāpes un fantāzijas, kas tik iecienīti mūsu granddāmām


Stāsti skarbi reālistiski,man patīk, ka ar pāris detaļām daudz pasaka.


Patīk labāk, nekā Kuzmins -viņam tomēr tāda kā centība būt dīvainam

[fiasko]

Šepetis jaunā grāmata interesanta, bet kaut kā... nezinu, neuzrunāja mani.

[Luīze]

Mišels Bisī "Melnās ūdensrozes", ****

Trilleris. Darbība notiek ciematā, kur kādreiz dzīvojis Klods Monē un gleznojis savas slavenās gleznas. Visas grāmatā pieminētās vietas, kultūrvēsturiskie objekti un vēsturiskie fakti ir patiesi.  Interesanti savērpts sižets - notikumi pārklājas, un viss top skaidrs tikai grāmatas pašās beigās.
Vērtējumam noņēmu vienu zvaigznīti, jo man brīžiem nelikās ticami teksti, ko autors piedēvē 11gadīgiem bērniem.