Jaunatklātās grāmatas

[reno]

L.S. Hiltone   Maestra -*****-superīga trillerīga izklaide, Greja 50 nokrāsas , da Vinči kods, Misters Ridlijs -viss vienā!

[tas_pats_lv]

Un lai Reno nedomātu, ka es neko nelasu tad man aktuālā grāmata ir "Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki: Alunāns, Barons, Brīvzemnieks"  Rīgā, 1939 g Militārās literatūras apgādes fonda izdevums. Latviski runājot, tā ir 1939 gada iekšējā propaganda. 
"Šie vīri - Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks - ir kara vīri. Tas lielais karš, par ko te runāsim, - karš par latviešu tautas atbrīvošanu (šī vārda saimnieciskā, politiskā un tīri garīgā nozīmē) cēlās 19.g.s. otrās puses sākumā. Tikko minētie vīri kopā ar citiem (Valdemāru, Spāģi, Biezbārdi, Pumpuru, Kronvaldu, Ausekli u.c) ir mūsu kultūras dzīvē ievadījuši un iedibinājuši to laikmetu, ko tagad pazīstām ar nacionālās atmodas jeb vienkāršāk - ar tautiskā laikmeta nosaukumu. Viss šīs laikmets ir nepārtrauktu cīņu laiks. J.Alunāns, Barons un Brīvzemnieks piederēja pie šo nacionālo brīvības cīņu pirmajiem vadoņiem."

[reno]

Uz brīvdienām salasīju arī kaut ko vieglai izklaidei, bet šī, lai arī no Kontinenta, nebija ne viegla, ne banāla, lai arī likteņu līkloči savērpti ne pa jokam -mazliet par daudz, lai būtu ticami. Kaut kādā mērā sasaucas ar Giljermo romānu "Lusianas B nāve", ko pieminu pie krimiķiem -par nejaušības spēku.


Kārena Vaita "Vēja čuksti stikla lauskās" -kāpēc čuksti, nav skaidrs, un nav arī nekādu lausku, jo grāmatas oriģinālais nosaukums ir "The Sound of Glass"


Vaitas "Ūdens atmiņu" kaut kad sen esmu lasījusi, sižetu neatceros, bet atceros, ka bija laba.Vēl esot izdots arī "Pārmaiņu vējš"

[Luīze]

Kārena Vaita "Vēja čuksti stikla lauskās" -kāpēc čuksti, nav skaidrs, un nav arī nekādu lausku, jo grāmatas oriģinālais nosaukums ir "The Sound of Glass"

Tēlaini iztulkoja nosaukumu. Grāmatas varone vāca jūras izskalotus un apbružātus stikla gabaliņus un no tiem taisīja vēja zvanus. Tik vienkārši.

[reno]

Tēlaini iztulkoja nosaukumu. Grāmatas varone vāca jūras izskalotus un apbružātus stikla gabaliņus un no tiem taisīja vēja zvanus. Tik vienkārši.

Jā, to es arī spēju saprast
Brīnos par nepieciešamību autores iecerēto lakonisko nosaukumu nomainīt ar pašsacerētu tēlainību.

[Luīze]

Kims Leine "Mūžības fjorda pravieši"


Par dzīvi Dānijā un Grenlandē 18.gs. beigās. Grāmata bieza un pamatīga, vienlaikus interesanta un smagnēja. Daudz aprakstu par fizioloģiskajiem procesiem, lasot pat likās, ka saožu grāmatā aprakstītās smakas.

[Luīze]

Brīnos par nepieciešamību autores iecerēto lakonisko nosaukumu nomainīt ar pašsacerētu tēlainību.

Es parasti paskatos grāmatas oriģinālo nosaukumu. Kādreiz iztulkots burtiski, kādreiz radoši. Kādreiz vispār ielikts pilnīgi cits nosaukums. Droši vien tas atkarīgs no mārketinga. Manuprāt, šis nav sliktākais piemērs.

[reno]

Pirmā trešdaļa izlasīta -
Elena Ferrante   Pazudušais bērns -pēdējā no Neapoles cikla.


Jāteic, ka lasās visgrūtāk no visām.  Neapoliskās, pat ne itāliskās, cietsirdīgās kaislības nogurdina. Attiecību mudžeklis, nemitīgā pievilkšanās un atgrūšana, itkā draudzība un itkā mīlestība, fonā visam tā laika sadzīve un Itālijas politiskās cīņas -sarkanās brigādes,sieviešu tiesības, komunistiskie intelektuāļi.


Dīvainā kārtā salīdzināt var ar Vasmu Dinas grāmatām, tur kaislības ziemeļnieciski apslāpētas, bet ne mazāk skarbas

[Minne]

Draudzene teica tieši to pašu par 4.daļu, bet vienalga ļoti pozitīvas atsauksmes par šo rakstnieci un viņas Neapoles tetraloģiju

[reno]

Joprojām palēnām cīnos ar "Pazudušo bērnu", un pa vidu izlasu vēl šo to citu. Šī grāmata nu ir Mellenei jātur uz naktskapīša:
Kistina Kaboni  Smaržu noslēpums  ****


Galvenā varone -parfimēre, senas parfimēru dzimtas pēctece, kas strādā ar dabiskajām izejvielām un veidu unikālu pafīmu katram pasūtītājam. Romānā ļoti daudz stāstu par aromātiem -ziedu,augļu, koksnes,, dzīvnieku, ko izmanto parfīmu radīšanā.


Skaisti Parīzes apraksti, liktenīgie vīrieši (protams), pagātnes noslēpumu -ideālā parfīma receptes meklējumi.
Ja Zīskinda Parfīms ir baiselīgs, tad šis ir vieglāks un romantisks

[diddly]

Mellenes parfīmu gaume autoru vnk nogāztu un padarītu rakstītnespējīgu

[reno]

Jā, tas gan, tur par sintētiskajām smaržām un masu gaumēm izsakās diezgan nicinoši. Bet par smaržu radīšanas procesiem, uztveri, īpašībām ļoti interesanti

[mellene88]

Nuu no massu smaržu gaumes esmu diikti un dikti tālu... laikam tādēļ tik briesmeklīga 

bet kas zin..kad un vai grāmata nonāks pie manis :/

[reno]

Cristina Caboni -meklē angliski

[Mangusts]

Roberto Bolanjo "2666"


Kā vērtēt - nezinu. Kā tēmās par ēdieniem - interesanta garša.
Pirmajā acu uzmetienā asociācijas ar PSKP vēstures ķieģeli - grāmata klucis, kas jau var atbaidīt potenciālo lasītāju. Sākumā sižets atgādina "Mežonīgos detektīvus" - daži literatūrzinātnieki sāk meklēt savu iecienīto rakstnieku Arčimboldi (plus viņu savstarpējās attiecības). Meklējumi parceļas uz Meksikas pilsētu, kurā notiek daudz sieviešu slepkavību. [Šis ir, cik saprotu, dokumentālos faktos balstīts fons praktiski visām daļām, bet viena daļa pamatā veltīta tikai tām - pie sevis to nosaucu par slepkavību antoloģiju.] Nākamajās daļās galvenās darbojošās personas ir citas, bet sasaiste ar iepriekšējām daļām paliek (daži tēli, rakstnieks un slepkavības). Beidzamā daļa veltīta mistiskajam rakstniekam un it kā noslēdz apli. Iespējams, saskares punktu ir vairāk, nekā lasot šķita (palaikam radās tāda sajūta), taču šķirstīt atpakaļ vai pat sākt lasīt visu no sākuma, lai to pārbaudītu... nu, nē.


Kaut kādā brīdi sāku pašu Bolanjo uztvert kā Arčimboldi - sāku domāt: "jāturpina lasīt Arčimboldi"


Taču beigās nesapratu - kam tas viss? Var saprast Bolanjo, kurš, apzinoties, ka laika nav daudz, visu, kas pa galvu maisījās, mēģināja ielikt vienā grāmatā - viņš gan esot plānojis to izdot nevis kā vienu veselumu, bet pa daļām. Tas gan nemaina būtību - neredzu vēstījuma jēgu, bet piedzīvojumu romānam tas ir pārāk izplūdis, daudzvārdīgs un apcerīgs.


Par spīti visam lasīšana gāja raiti un garlaicīgi nepalika. Bet piesargieties no pārāk garajiem teikumiem lappuse+ garumā. Daudz to nebija, tikai daži, taču nogurdinoši. Nezinu, kā tos varēja iztulkot, ja pat izlasīt grūti - pilnīga domu plūsma, sajūta, ka lasot palieku bez elpas, kā skrienot.