Tatjana Tolstaja Lūška ****
Fantāzija par postapokaliptisko Krieviju. Sižets virspusēji, jo grūti to pārstāstīt. Sireāla pasaule, dzīve pēc Sprādziena, kurā vide mainījusies pilnībā - lidojoši melni zaķi, kurus ne visus var ēst; agurķēni, kas gan ir garšīgi, bet arī jāzina, kurus ēst, lai neatmestu pekas; iedzīvotāji atgriezušies teju pirmatnējās kopienas līmenī. Daļa sprādzienu pārdzīvojušo - Agrākie ir teju nemirstīgi ar dažādām spējām; inerta jaunā paaudze, kas var piedzimt ar astītēm, sekstītēm. Vērtīgākais ieguvums ir peles - gan ādiņa, gan gaļiņa zupai. Galvaspilsēta - Fjodorkuzmička, jo šobrīd pie varas ir Fjodors Kuzmičs, kurš tiek cildināts un apbrīnots par gudro valdīšanu un kurš it kā sacer grāmatas, kas patiesībā ir atliekas no pirmssprādziena rakstītajām. Tās uz tāsīm pārraksta pārrakstītāji, no kuriem viens - Benedikts arī ir stāsta varonis. Un vēl ir Lūška - mītisks briesmonis, kas mīt kaut kur mežos un var pazudināt jebkuru, kurš pārāk klausās viņas kaucienos. Smieklīgi un baismīgi reizē un, ņemot vērā laiku, kad rakstīta, sāc domāt - vai tas ir pareģojums, vai tikai pašreizējās Krievijas hipertrofēts atspulgs.
