Ja nu kāds nav pamanījis, Amerikā pašlaik iet vaļā daudzskaitlīgas
body-positive kampaņas, kuru mērķis ir atgriezt pašcieņu cilvēkiem, kuri tiek diskriminēti sava izskata dēļ- vai tas būtu liekais svars, ādas defekti, rase...
whatever. No vienas puses, var saprast daudzskaitlīgos resnīšus, kuriem ir apriebies uzklausīt padomus, kā nomest svaru un kļūt beidzot pievilcīgiem un veiksmīgiem. Modē nāk
plus-size modeles, un tā. Bet mani drusku pārsteidza un samulsināja vietnē mic.com lasītie piemēri, kā meitenes uzbrūk kavalieriem, kuri ir atļāvušies pateikt, ka viņas neatbilst viņu skaistuma standartiem, vai vienkārši nav viņu gaumē. Daži no puišiem patiešām centās būt taktiski, bet kā atbildi uzzināja, ka tādi ka viņi vispār nav pelnījuši staigāt pa zemes virsu

Un tad es domāju- vai kādu negribēt ir diskriminācija? Vai nākošais solis būs tiesu darbi, kad kāds ar kādu atteiksies pārgulēt vai uzsākt attiecības?
Es atceros no jaunības to stulbo sajūtu, kad tev kāds mēģina pierādīt, ka tu izdari kļūdu, jo... negribi viņu. It kā to kāds izvēlētos. Nuja, bet vēsture pierāda, ka skaistuma standarti ir mainīgi un ne vienmēr loģiski un veselīgi, un, ka tos iespaido sabiedriskā doma.
Kā jūs domājat: 1. Vai sabiedrības spiediens ietekmē jūsu seksuālās preferences (vai jūs jūtat nožēlu atraidot [pēc vispārpieņemtā viedokļa] pievilcīgu partneri? Vai jums būtu neērti satikties ar ārēji nepievilcīgu personu? 2. Vai resnīšu tiesības būt resniem ir tikpat svētas kā geju tiesības būt gejiem? Vai gadījumā resnīšus nediskriminē vairāk? 3.Vai jums tā ir bijis, ka jūs censtos panākt izmaiņas savā izskatā, kuras jūsuprāt absolūti nav nepieciešamas, bet sabiedrība uzskata savādāk?
Pēc laba toņa likumiem sākšu ar sevi.
1.Mans pirmais vīrs bija maza auguma un piederēja pie mongoloīdās rases. Man tas netraucēja, bet apkārtējām tantēm- gan, un kā vēl!
2. Man ir žēl resnīšus, jo viņiem ir grūta dzīve. Man liekas, ka Latvijā viņus ne īpaši diskriminē- katrā ziņā, esmu redzējusi personas ar ekstrēmu lieko svaru ļoti labos amatos...bet, gan jau, ka diskriminē- piemēram, karjeras sākumposmā. Un, jā, kad es redzu resnu bērnu, es vienmēr domās diskutēju ar viņa mammu

bet tikai domās- jo nav taču pieklājīgi.
3. Es sāku krāsot matus, kad viena sieviete man pateica, ka nekrāsoti izskatās nepieklājīgi. Personīgi man joprojām šķiet, ka manos gados man ir tiesības uz sirmiem matiem
[attachment deleted by admin]