fat is the new black?

[flyingcat]

Ja nu kāds nav pamanījis, Amerikā pašlaik iet vaļā daudzskaitlīgas body-positive kampaņas, kuru mērķis ir atgriezt pašcieņu cilvēkiem, kuri tiek diskriminēti sava izskata dēļ- vai tas būtu liekais svars, ādas defekti, rase...whatever. No vienas puses, var saprast daudzskaitlīgos resnīšus, kuriem ir apriebies uzklausīt padomus, kā nomest svaru un kļūt beidzot pievilcīgiem un veiksmīgiem. Modē nāk plus-size modeles, un tā. Bet mani drusku pārsteidza un samulsināja vietnē mic.com lasītie piemēri, kā meitenes uzbrūk kavalieriem, kuri ir atļāvušies pateikt, ka viņas neatbilst viņu skaistuma standartiem, vai vienkārši nav viņu gaumē. Daži no puišiem patiešām centās būt taktiski, bet kā atbildi uzzināja, ka tādi ka viņi vispār nav pelnījuši staigāt pa zemes virsu   Un tad es domāju- vai kādu negribēt ir diskriminācija? Vai nākošais solis būs tiesu darbi, kad kāds ar kādu atteiksies pārgulēt vai uzsākt attiecības?


Es atceros no jaunības to stulbo sajūtu, kad tev kāds mēģina pierādīt, ka tu izdari kļūdu, jo... negribi viņu. It kā to kāds izvēlētos. Nuja, bet vēsture pierāda, ka skaistuma standarti ir mainīgi un ne vienmēr loģiski un veselīgi, un, ka tos iespaido sabiedriskā doma.


Kā jūs domājat: 1. Vai sabiedrības spiediens ietekmē jūsu seksuālās preferences (vai jūs jūtat nožēlu atraidot [pēc vispārpieņemtā viedokļa] pievilcīgu partneri? Vai jums būtu neērti satikties ar ārēji nepievilcīgu personu? 2. Vai resnīšu tiesības būt resniem ir tikpat svētas kā geju tiesības būt gejiem? Vai gadījumā resnīšus nediskriminē vairāk? 3.Vai jums tā ir bijis, ka jūs censtos panākt izmaiņas savā izskatā, kuras jūsuprāt absolūti nav nepieciešamas, bet sabiedrība uzskata savādāk?


Pēc laba toņa likumiem sākšu ar sevi.
1.Mans pirmais vīrs bija maza auguma un piederēja pie mongoloīdās rases. Man tas netraucēja, bet apkārtējām tantēm- gan, un kā vēl!
2. Man ir žēl resnīšus, jo viņiem ir grūta dzīve. Man liekas, ka Latvijā viņus ne īpaši diskriminē- katrā ziņā, esmu redzējusi personas ar ekstrēmu lieko svaru ļoti labos amatos...bet, gan jau, ka diskriminē- piemēram, karjeras sākumposmā. Un, jā, kad es redzu resnu bērnu, es vienmēr domās diskutēju ar viņa mammu bet tikai domās- jo nav taču pieklājīgi.
3. Es sāku krāsot matus, kad viena sieviete man pateica, ka nekrāsoti izskatās nepieklājīgi. Personīgi man joprojām šķiet, ka manos gados man ir tiesības uz sirmiem matiem




[attachment deleted by admin]

[Pifs]

Uz visiem trim punktiem varētu atbildēt ar "Jā", bet nedomāju, ka tas būtu kaut kādas sabiedrības spiediena ietekmē. Ir nepatikuši cilvēki, kurus vairākums uzskata par pievilcīgiem, piemēram aktieris Ķesteris vai nu, jau nelaiķis Spanovskis. Man viņi vnk nepatīk. Un viss. Resnums? Resniem cilvēkiem fiziski ir grūti. Arī man, kad uzresnēju par kādiem kilogramiem ir grūti  uzkāpt pa trepēm vai aiztaisīt kurpes. Tāpēc eju vingrot un rezultāts, arī vizuālais mani iepriecina. Ja arī kaut ko esmu darījusi tikai tāpēc, ka sabiedrībai tas nav it kā pieņemami, vienmēr ir izrādījies, ka esmu tikai ieguvēja.

[Pifs]

Un vēl... jā ir bijusi situācija, ka esot kopā ar vizuāli neglītu cilvēku, esmu jutusies slikti un bijis kauns, bet vienmēr šo cilvēku vizuālais neglītums ir nācis komplektā ar nevīžību, nesakoptību (piemēram, cilvēkam ar ļoti lielām un atkārušāmies ausīm bija gari netīri, sataukojušies mati, netīri apavi utt.
Var jau būt, ka labs cilvēks, bet...nu nē.

[Džesika]

Atbilde ir lielākoties "nē" uz visiem trim punktiem. Resnīši man traucē tikai sabiedriskajā transportā, ja neietilpst savā sēdeklī un līdz ar to ieņem arī manu sēdekļa daļu. Un man ir neliela vājība pret visādiem ekstraordināriem cilvēkiem.

[Camma]

Ir lietas, kur nevar pielietot vārdu "diskriminācija". Piem., ir profesionālā ētika.
Ir ļoti pazīstams mediķis, andrologs (vīrieša veselības speciālists). Visnotaļ gudrs cilvēks, bet.... kā profesionālis - nulle. Jo ko man var par vīrieša veselību pastāstīt 200kg smags baroklis, kurš pats savu vēderu ar rokām nevar aptvert? Vai viņš nolīgst apteksni savu intīmo vietu mazgāšanai? elementārai pačurāšanai?
Vai uzskatīsiet par normālu, ja kardioķirurgs smēķēs sabiedriskā vietā? Tas būs profesionālisma kalngals?
Izkats nav mazsvarīgs. Tikpat būtiska lieta ir ķermeņa aromāts. Tas signalizē par partnera piemērotību un veselību. Ja mani atbaida smaka - kādi tur, sūds, pēcnācēji? Pirmkārt - nestāv. Otrkārt - kādēļ ir jāgrib pēcnācējus no slima?
Un visbeidzot. Tas vājprāts, kad tiek seksualizēti telefona stabi, kartupeļu maisi un dakšiņas, noved pie tā, ka jebkura izkrāsota padauza (atvainojos!) uzskata sevi par iekārojamāko būtni pasaulē. Izdrāšanai vienu, divām reizēm - varbūt (vēlreiz atvainojos!), bet ne pastāvīgām attiecībām, kuru pamatā ir kopīgas intereses, kaut kāda intelektuāla saderība.

[Lilith]

1. Kas vienam šķiet glīts, tas otram neglīts. Ja jau man cilvēks ir iepaticies, tad pilnīgi vienalga, ko apkartējie domā.
2. Resnīši it kā jau netraucē, bet, ja godīgi, tomēr nepatīk šis jaunais 'trends' saukt resnu/ neveselīgu par skaistu. Manuprāt, nav 120 kg rumpis ar milzīgām tauku krokām un briesmīgu celulītu skaists. Ok, tās tik manas personīgās domas. Nevēlos nevienu apvainot.
3. Sen vairs nesekoju nekādām sabiedrības uzspiestām normām. Lai iet ieskrieties

[ragana]

1. Nē! Man bija (un ir vēl joprojām) savi kritēriji, kuri ar laiku gan ir mainījušies, bet kuriem attiecīgajā dzīves posmā esmu bijusi uzticīga. Kritēriji attiecās arī uz pievilcīgumu.
2. Ja resnītis jūtas laimīgs, būdams resns, lai tāds arī ir. Nav mana daļa. Man pašai šķiet, ka viņi nav laimīgi, bet savas domas paturu pie sevis. Galu galā arī pati neesmu modele.
3. Nē. Visas transformācijas ir manis pašas personīgo tarakānu diktētas.

[Luīze]

1. Nē, sabiedrības domas mani neietekmē. Man pašai vai nu kāds patīk, vai arī nepatīk.
2. Man nav aizspriedumu pret resnīšiem. Liekais svars ir viņu problēma nevis manējā. Man pat ir žēl tādu patoloģiski resnu cilvēku. Reiz Maximā noskatījos, kā divas it nemaz ne slaidas būtnes cilāja nocenoto saldumu kastes - kūciņas un tortītes. Varbūt tas bija Āfrikas badacietējiem domāts, ko gan es varu zināt. 
3. Viss atkarīgs no tā, kā pasaka. Ja māsa mani cenšas piespiest, lai es valkātu augstpapēžu kurpes ar platformas zoli, tad es varu viņu pasūtīt labi tālu, jo man būtiski ir pārvietoties, neriskējot salauzt vai izmežģīt potīti. Ar sirmiem matiem es pati nejūtos ērti, tāpēc regulāri krāsoju. Labas idejas vienmēr apsmadzeņoju un pielāgoju sev.

[Nāra]

1. Paskatoties apkārt,ārkārtīgi reti var redzēt neizskatīgus cilvēkus. Man pat liekas, ka tādu īsti nemaz nav, varbūt man ir dīvaina uztvere, nezinu. Nu jā, resnumu gan es īsti nespēju pieņemt, bet tajā pašā laikā, piemēram, rados vai draugos tas man neliekas svarīgi, tikai svešiniekos.
2. Manuprāt, tiecos diskriminē vairāk, jo resnām neviens neuzdod stulbus jautājumus, bet tievam vienmēr uzsvērs par caurbiru vai neēšanu.
3. Grūti pateikt, vai tas no paša vai sabiedrības spiediena. Jāizskatās jau pieklājīgi tomēr.

[flyingcat]

Manas paziņas draugs nesen publiski, viesību laikā paziņoja, ka īsti nav gatavs viņu precēt (pāris satiekas otro gadu), jo...kad viņa paēd, viņai manāmi izspiežas vēders. Viņš bažījoties, ka pēc pieciem gadiem viņa izskatīšoties pēc resnas govs.  Minētā dāma nepavisam nav resna, drīzāk izteikti slaida, turklāt ļoti efektīga, bet- nu, ir tāda auguma īpatnība.
Viņš nav ne pamests, ne pat iekaustīts Mēs uztveram šādus aizrādījumus kā vīriešu pamattiesības- nuja, sievietei tak ir jācenšas! Ja atslābs, tiks pamesta! Un uz tā fona es lasu par 150 kg modelēm un vienkārši 100+ kg meitenēm, kuras aizstāv savas tiesības tikt uzskatītām par skaistulēm, valkāt īsus krekliņus un bikini, un tā. Un man patīk koncepts...neskatoties uz to, ka laikam jau labākais priekš viņām būtu atgriezties normālā ķermeņa svarā. Nevaru priekš sevis noformulēt attieksmi. Ir tāda sajūta, ka rodas jauna tēma antidiskriminācijas vajāšanai- nupat jau fat būs tāds pats tabu kā black...Ha, tikai tagad sapratu, ka to black var interpretēt divējādi- tā ir modes krāsa un aizliegtais vārdiņš to, nu, kā viņus šobrīd tur ir korekti apzīmēt- nosaukšanai


Un man neliek mieru jautājums: vai tas, kas ir pārādījies uz žurnāla vāka, automātiski kļūst skaists?

[tuk]

“Automātiski“ tas ir kā? Indivīdam individuāls viedoklis͵ skaistuma kritēriji, vērtības... Nekad neesmu sapratusi “visi domā͵visi dara,visi uzskata...“ Tas pēc pusaudžiem izklausās .

[viesmiiliigs]

1. Vai sabiedrības spiediens ietekmē jūsu seksuālās preferences (vai jūs jūtat nožēlu atraidot [pēc vispārpieņemtā viedokļa] pievilcīgu partneri? jums būtu neērti satikties ar ārēji nepievilcīgu personu?
Nē. Man vairāk par vizuālo interesē galvas saturs.
2. Vai resnīšu tiesības būt resniem ir tikpat svētas kā geju tiesības būt gejiem? Vai gadījumā resnīšus nediskriminē vairāk?
diskriminācija kādā veidā? Darba ziņā nedomāju, ka tas būtu problemātiski. Attiecību - ja paši nav ņaudulīgi un ^ko tad es nabadziņš^, tad nekādu negatīvu reakciju neizsauc.
 3.Vai jums tā ir bijis, ka jūs censtos panākt izmaiņas savā izskatā, kuras jūsuprāt absolūti nav nepieciešamas, bet sabiedrība uzskata savādāk?
Jā ir bijis. Un joprojām ir, jo taču vajag plakanu vēderu, uc ekstras, kas sabiedrībai ir topā.

Lasot diskusiju, radās jautājums par resnuma kategorijām. Visi uzreiz min 100 un vairāk kg cilvēkus. Bet tie, kam ir pat 10kg virs ideālā svara var justies tikpat slikti un par sevi nepārliecināti kā 100kg smagais. Kā ar vecākiem cilvēkiem, kas veļas kā kuģi? Vai te apskata tikai fertila vecuma grupu?

[Camma]

Konkrēts žurnāls strādā konkrētai auditorijai. Ir žurnāli ar sumo cīkstoņiem uz vāka.
Nez kādēļ vīrieši neskrien bariem pēc pēdējās modes trenda lupatām un negāž riņķī veikalus izpārdošanās. Un ja sieviete atļauj vīrietim izteikt par sevi stulbas piezīmes, tas ir kas cits.

[tuk]

 :)Pēc lupatām ne, bet jaunumi tehnikā -auto,moto,iphone,foto un pat motorzāģis ...

[flyingcat]

Lasot diskusiju, radās jautājums par resnuma kategorijām. Visi uzreiz min 100 un vairāk kg cilvēkus. Bet tie, kam ir pat 10kg virs ideālā svara var justies tikpat slikti un par sevi nepārliecināti kā 100kg smagais. Kā ar vecākiem cilvēkiem, kas veļas kā kuģi? Vai te apskata tikai fertila vecuma grupu?

Tā ir, ka visvairāk uzmanības pievērš tiem, kas vismaz teorētiski var tikt uzskatīti par fertiliem. Ar 100+ svaru vispār palikt stāvoklī un dzemdēt nav nemaz tik vienkārši. Izspīlētās zarnas spiež uz reproduktīvajiem orgāniem un grūtniecība var vienkārši neiestāties. Man arī liekas ka 60-gadīgai dāmai ar milzu lieko svaru ir daudz nopietnākas problēmas nekā tas, vai tauta viņu uzskata par seksīgu
Tomēr, vai nav tā, ka cilvēks ar 10 liekiem kg bieži izskatās un jūtas (izskata ziņā) sliktāk nekā tas, kuram ir 50 lieki? Jo tas otrais jau tā kā uzstājas citā svara kategorijā, viņam neviens neiedomāsies pārmest, ka pēc ēšanas vēders izspiežas


Nezinu, man neliek mieru pretruna: nav labi cilvēkus diskriminēt pēc izskata. Un nav labi reklamēt neveselīgu svaru kā alternatīvo skaistumu. Kā šo pretrunu atrisināt?