Domāju, ka esmu visvecākā šeit. No vienas puses nodarbošanās, dzīvesveids, stils - mīnus 20 gadi vismaz. No otras puses - gadi nu ir tik, cik viņi ir.
Kad bija ap 20, ar šausmām vēroju vecāko paaudzi. Pelēkais apģērbs, ar hennu piekrāsotais sirmums, pārgudrās pamācības...
Vismaz šajā zinā esmu laimīga. Darbā novērtē un pensijā nesūta. Bērni un mazbērni ņem par pilnu. Varu valkāt, ko vēlos.