Rīts Abrukas salā. Specveltījums Minnei :)

[Emīlija]

Mostos no vēja skaņām. Ieklausos- ahā, blaus korpusā tomēr kāds krāc (guļam uz katamarāna). Tātad nav tā, ka "tas no cita kuģa", kā man mēģināja iestāstīt Kuresāres ostā. Vīrs palūr cik pulkstenis - 6:52... kapteinis ar sievu jau rosās, dzer pirmo kafiju, vīrs miegaini spriedelē "mēs laikam esam vēl jauni, mums vēl nāk miegs!". Organisms strādā precīzi, jāiet uz ostas pusi... tualete, duša. Abrukas ostiņa masa, redzams, ka nesen būvēta. Dušas ar siltajām grīdām, ģērbkambaris koka dēlīšiem. Ūdens karsts, brīnišķīgs un... nedaudz sāļš. satinos lielajā dvielī un pasēžu ārā uz terasītes - silts piesaulē, aizvējā... Ne tā uz klāja. Paskarbs rietumu vējš rauj nost pieknaģētos, žāvēties izliktos dvieļus. Oo, abas somu jahtas jau dodās ceļā, bet mēs vēl gatavojamies  brokastīm... kamēr es te rakstu, man blakus - virtuvē cepas pankūkas. Vēja virziens mums der, pēc brokastīm zvanīsim uz ostā atrasto telefona numuru, no kura pirmo daļu apsolījās atcerēties A., bet otro es, un brauksim ekskursijāpasalu, bet pēc tam dosimies mājupceļā- caur Roņu salu. Izskatās, ka turpat tiksimies arī arr laipnajiem somiem - viņi kaut kur uz to pusi aizgāja...

(turpinājums sekos)

[ragana]

Vaidieniņ, gandrīz kā Hemingvejam.

[imho]

Abrukaa dziivo rakstnieks Tuuliks, vinjam laikam bija staasts, par to, kaa cuuku pa ledu aizpuuta.

[...(cita)]

Igauņu salas. Tas stabili novietojies vienā no topa vietām manā labo vietu sarakstā. Tam pietika ar Sāremā apmeklējumu sen, sen studiju gados un Vormsi pirms dažiem gadiem. (Lai tiek atkal žurka, kas ir neatvairāma  ).

[Luīze]

Kuresārē esmu bijusi vismaz divas reizes. Pirmā reize bija tālajā 1998.gadā. Toreiz bīskapa pilī varēja pat uz jumta uzkāpt - tur pa perimetru bija tāda kā pastaigu vieta, nokrišana nedraudēja nevienu brīdi.
Pēdējo reizi biju pirms pāris gadiem. Biju vīlusies par to, ka bīskapa pilī augstāk par otro stāvu apmeklētāji netika laisti.

[baaciens]

Kuresārē esmu bijusi vismaz divas reizes. Pirmā reize bija tālajā 1998.gadā. Toreiz bīskapa pilī varēja pat uz jumta uzkāpt - tur pa perimetru bija tāda kā pastaigu vieta, nokrišana nedraudēja nevienu brīdi.
Pēdējo reizi biju pirms pāris gadiem. Biju vīlusies par to, ka bīskapa pilī augstāk par otro stāvu apmeklētāji netika laisti.

Tad Tu esi trāpījusies kādā īpašā brīdī (maybe rekonstrukcija vai ziemas apstākļi), jo Bīskapa pilī nav problēmas tikt uz jumta skatu laukuma.

[Luīze]

Tā bija vasara. Tad jau droši vien, ka rekonstrukcija notika.

[Minne]

Āaaaa, Emīlij, cik skaisti, paldies!! Kā man patīk lasīt ko šādā dienasgrāmatas stilā - nė tikai fakti, bet arī noskaņa, emocijas..
Lai Tev vējš šodien burās, lai baudījums! Gaidu turpinājumu!

[taj]

Pievienojos, ļoti patīk lasīt tādā garā rakstīto! Skaisti!

[Emīlija]

Tikko pietauvojāmies Ruhnu (Roņu salā), pa ceļam, cik bij iespējams, pierakstīju...

brokastu rasolu un pankūkas ēdot novērojam lielu rosību krastmalā, nuja - nāk prāmis no Romasāres. Piebrauc džips ar kravas kasti, pazīstams arī kā "tūristu autobuss". O. veikli nolec un skrien ar smuko blondīni sarunāt ekskursiju pa salu (pēc Hijumā mums ir skaidrs ka šādas mašīnas vada smukas blondīnes). Aplauziens ir pilnīgs un galīgs - pirmkārt, mašīnu vada paīgns plikpauris, otrkārt, viņš sagaida ekskursantus, kas jau viņu nofraktējuši, bet pēc tam- braukšot uz Romasāri, būšot atpakaļ tikai pēcpusdienā. Alternatīva? Kājām... Nu laaaabi. Soļojam ar. Esot ap 2 km līdz muzejam, turpat arī dzirnavas un vecā osta - galvenie salas apskates objekti. Vispirms izbrienam līdz tā saucamajai vecajai ostai - šauram grāvim ar pāris zvejas laivām, jo pie horizonta var redzēt Muhu regates Romasāre - Pērnava startu... visas 117 dalībā pieteiktās jahtas, krāsainos spinakerus izbozušas, lielā barā nesas sauszemes virzienā... Skaisti. Eh, mūsu tur nav... labsir, ejam uz muzeju. Muzejā jaušama nezkur radusies, 12 iedzīvotāju salai neraksturīga rosība... Putnu vērotāji, mātes ar bērniem, kas devušies pārgājienā, un mēs - skaļš latviešu bariņš, kas momentā piešķir vietai nosaukumu muzejs - veikals - bārs,jo te var dabūt gan vēsturi, gan suvenīrus, gan alu ar picu... Štramo sieviņu redzējā piebraucam ar ļoti feinu kvadraciklu no tuvējām mājām. Mazliet ar grūtībām izvēloties vārdus krievu valodā, viņa pastāsta, ka šeit pārsvarā cilvēki dzīvojot pa brīvdienām un vasarā, atjaunojuši vecāku mājas. Šis tas uzbūvēts arī no jauna. Visu gadu te uzturoties 8-15 cilvēki. Esot arī divas fermeru saimniecības... Viņa pati dzīvojot Tallinā, no šejienes esot viņas vīrs, un jau 50 gadus no maija līdz septembrim viņa braucot šurp. Patērgājušas apjautājamies arī viena pēc otras vārdiem. Ļoti patīkami iepazīties, Mari Tuulika...

(dienas nobeigums- sekos)

[mellene88]

tagad tik ieraudziiju 

[Minne]

Mari Tūlika...šitā "sakrist", ne?

[Emīlija]

- ar cik stāvam?
- slēdzam iekšā motorus?
- jā, bet tad pa ģenerālo kursu - nu būtu visai tizli ar motoriem zigzagot...

Salas iekšpusē rāms, apmācies un silts. Diemžēl tieši tād pats ir arī krastā... Ejam jūrā, vēja nav. Gatavojam pusdienas. Nedaudz par sadzīvi uz klāja: tā kā nekad nezinām, cik ilgi nāksies pavadīt bez veikaliem, pārtiku ņemam līdzi. Dārzeņi, sieri, desas, gaļas konservi, svaiga gaļa(mums ir neliels mašīnas ledusskapis). ir gāzes plīts ar diviem riņķiem, katli, pannas, trauki. Atkarībā no vēja stipruma tiek lietotas vai nu bleķa bļodiņas, vai bleķa šķīvji. Ja stipri šūpo, lejā uzturēties nav iespējams, ja negribi jūras slimību (gulēt var), tad augšā ēdot dažkārt jāpārliecas pāri šķīvim, lai lietus nelīst iekšā. Protams, labā laikā klājam galdu un mielojamies gluži kā restorānā ar ekskluzīvu skatu uz jūru. Un tā - šodien pusdienās uzsildīti vistas girosi ar mērci, jaunie kartupeļi un gurķu - tomātu - zaļumu salāti. Tā kā līst, pēc kārtas ēdam lejā, es piestrādāju par oficianti, jo šaurībā nav iespējams katram līst pie katliem. Ekskluzīvi. Ieleju arī rumu. Un tad - gulēt. Baigi man vajag lietū uz klāja sēdēt, turklāt bezvējā. Milzu motorlaiva īgni pukšķina uz Roņu salas pusi. Ne kā vakar, kad ar pliku fociņu un sešīti fiksi pārskrējām pāri pļaviņai uz Abruku no Kuresāres. Ap pieciem pamostos - ha, lietus ir mitējies. Iekārtojos uz klāja ar grāmatu, ar vienu ausi klausīdamās jociņu ģenerēšanu

- mūlijs piečakarēja ar laiku -
- nu, cerība uz maugustu -
- maugusts neizklausās pēc tāda, kas varētu attaisnot cerības. izklausās kā abas kājas būtu vienā zeķubikšu starā ievilkta...

Kapteinis noiet gulēt, es tieku nokristīta par surikātu māti, jo paceļu galvu tikai uz skaļākiem smiekliem- aizrautīgi lasu. Tā kā drusku iepūš - un veči nolemj padarboties ar burām. Bez kapteiņa ziņas. Paiet vien mirklis, un lūka atveras, un, mūsu smieklu pavadīts, kapteiņsurikāts pabāž galvu pa lūku - kas te notiek?! Viss ok, ir iepūtis labi, lidojam uz Ruhnu. Roņu sala, kā jau ierasts. Omulīga, jauka, zināma. Sēžu ar vīna glāzi "viesistabā" pie sveces un vīna glāzes, un rakstu nobeigumu.   Rīt uz mājām.

Tajā burāšanā kaut kas ir. 

[Minne]

Emīlij, es jūs redzu un jūtu

Paldies par Tavu dienasgrāmatu un - lai labs ceļavējš uz mājām!

[Emīlija]

...

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]