Stresa situācijās cilvēka domāšana kļūst melnbalta, tā nu tas ir. Tātad vispirms jānomierinās
Kā mums rīkoties, ņemot vērā, ka globalizācija un kultūru sajaukšanās jau ir noticis fakts?
Valstij ir stingri jāpieturas pie sekulārisma. Visas reliģijas agri vai vēlu sāk cīnīties par politisku [finansiālu] ietekmi- un tad ir ziepes. Reliģijas brīvība ir iespējama tikai pilnība sekulāra valstī. Savdabīgi procesi šobrīd notiek Krievijā- popi pieprasa noteiktu mākslas darbu aizliegšanu, demolē izstādes, iejaucas koncertos. Valsts klusē. Vēro- vai varēs šo reliģisko kustību izmantot saviem mērķiem? Mērķiem, kuriem ar reliģiju kā garīgu fenomenu nebūs nekāda sakara. Izskatās, ka varēs gan, tātad klusējot jāatbalsta.
Latvija it kā ir sekulāra valsts, lai gan- mums ir brīvdienas Ziemassvētkos un Lieldienās, un reliģijas brīvība, tātad kāpēc nevarētu valstiski svinēt Navruzu vai Purim? Valstij ir skaidri jādefinē, ka reliģija ir un paliek katra privāta lieta, un valsts likumdošana ir primāra. Ne tāpēc, lai apspiestu ticīgos, bet lai nodrošinātu viņiem ticības brīvību, jo ticības brīvība nozīmē dažādību un līdztiesīgumu. Bez visiem musulmaņu bēgļiem- krievi katru gadu paceļ jautājumu par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos. Paskatoties uz to, kas tagad notiek Krievijā, kļūst skaidrs, ka arī kristīgo ticību var pagriezt ļoti radikālā virzienā.
[size=78%]http://snob.ru/selected/entry/59450[/size] Jautājums nav par sliktām un labam ticībām, bet par to, ka valsts likumi ir pirmā prioritāte, un tie ir jāpilda, vai arī jāizvēlas dzīvošanai cita valsts.
Piektdien tikos ar cilvēku, kuram ilgi bija bizness Lietuvā...drusku padalījāmies iespaidos. Ziniet, bija stāsti, salīdzinājuma ar kuriem Islama valsts nobāl. Un runa bija par ļoti nesenu pagātni. Kā jūs vērtējat to, ka cilvēku var dzīvu aprakt zemē- ne reliģijas dēļ, ne kara laikā- elementāri, naudas dēļ? Nav no leišiem bail?