Katru gadu kaut ko noziedoju, skatoties televīzijā koncertus. No idejas pirmsākumiem pagājis 10 gadu , tad nu braucu lūkot dabā, kā izskatās.
Uzreiz pateikšu, ka es nevērtēšu koncepciju , memoriāla ideju vai simbolus. Par to jau kristieši ar budistiem (dārza arhitekts japānis esot budists?) gana izplēsušies.Es skatos uz dārzu kā vienkārši uz dārzu, uz ainavu kā vienkārši ainavu.
Pati ideja par dārzu uz salas , kam apkārt izlocoties plūst upe, man patīk. Brīnišķīgas dabas dotas ainavas! Tālāk - nu kā lai pieklājīgāk pasaka....
Atmetam skaistos aerofoto un labu fotogrāfu veiksmīgos rakursos un gaismās ar upes miglu rīta saules staros pieretušētās bildes! Čāpojam ar kājām, skatāmies ko redzam, klausamies , ko saka citi apmeklētāji. Tālāk pa punktiem.
1. Dārzs ir Latvijā, gribētos lai tas ir Latvijas ainavai raksturīgs. Stāvu pie amfiteātra ieejas, un pirmais ko visi saka (3 random cilvēki) vau! Piramīda! Labi , lai būtu laukakmeņu piramīda, ir jau mums dažas tādas arī Latvijā. Bet ja no iekšpuses amfiteātris ir puslīdz kārtībā, tad no ārpuses tā sienas atgādina aizaugušu "stroiku". Tā i nesapratu - sienas domāts apaudzēt ar zaļumiem, jeb tomēr ravēs? Lokveida kanālam nav caurtekas, aizdambējusies? Acīmredzot ,nav! Zaļām aļgēm pieaudzis grāvis. "Dzidro asaru upe" - drīzāk iekaisis apendicīts ar zaļiem puņķiem! Kā bija paruna par stāvošo ūdeni? Arhitekts neiedomājās, nu tad tīriet vai ierīkojiet caurteku.
Projektētais objekts neiekļaujas dabiski ainavā un ir tehniski pavirši realizēts.
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]