sapnī kas tik nenotiek...

[Broms]

Sens hohmīgais sapnis. Pareizāk - mošanās
Sapnī savainoju aci.Tik nevarēju saprast kuru.
Aizveru vienu aci un kustinu sev priekšā roku. Redzu. Aizveru otru..b..., neredzu. Tā miedzu vienu vaļā, otru ciet un ar šausmām apjēdzu, ka ar vienu aci es tiešām neredzu.
Pamostoties es tiešām sev priekšā kustināju roku, bet vienai acij priekšā bija spilvena stūris

[Camma]

Biju ekskursijā ļoti skaistā un krāsainā pilsētā. Daudz ziedu un krāsainu rotājumu viduslaiku mājām. Pat ielu laukumi izklāti ar dīvainiem plastmasas pārklājiem uz kuriem mazos pušķīšos mīksta zaļa zāle kā āboliņš (kājām patīkami). Zirgu ratiem pēkšņi nolaida ritenis ar skaļu pšt. puiši no pajūga metās remontēt un teica, ka štrunts vien esot, samaksu par remontu neņemšot. Tad viens no viņiem sāka pārējiem iestāstīt, ka tas neesot pareizi, jo pilsētas tēvi būšot dezinformēti par patiesajām izmaksām un nevarēšot sakalkulēt pareizās pakalpojuma cenas. Es pa tam lavījos gar ratiem pa šauro ieliņu tālāk aplūkot pilsēteli un momentā nonācu kaut kādā dīvainas apakšveļas veikalā, kur mēģināju pārliecināt dūšīgu kundzi par kaut kāda jokaina apģērba gabala pirkšanu, jo tas esot ērts un es arī (kādas šausmas!) tādu valkāju.
No sapņa jau nekas sevišķs, ja ne ārkārtīgi skaistās un spilgtās krāsas, sīkās detaļas.

[Alstere]

Man bija šuri-muri ar ļoti foršu džeku, kurš izskatījās pēc Laura Subatnieka. Izdarības viņam bija līdzīgas kā "Viņas melo labāk", bet bija labi attaisnojumi. Gribāja ar mani pamurcīties, bet es kompleksoju par savu resnumu. Viņš saka "es zinu, ka tu pārdzīvo par resnumu, bet tam nav nekādas nozīmes". Tad nu padevos un bija tik kaislīgs skūpsts, ka pamodos ar nožēlu, ka sapnis beidzies.

[Minne]

Šonakt visvisādus sižetus skatījos, citi tādi personiskāki un jums neinteresanti, bet vienā ainiņā bija daži forumieši.

Lumbim bija gaiši brūna ādas jaka, viņš vienā telpas kaktā baigi aktīvi komunicēja ar Mao, kurš bija atlaidies uz kkādas sofas. Gar telpas vienu sienu bija lieli plaukti, kuros dažas forumietes kko kārtoja, laikam lika iekšā grāmatas, pret telpas centru muguras pagriezušas tā, ka nevarēju atpazīt. Spārka grozījās, ņēma grāmatas no telpas centra un nesa tās meitenēm pie plauktiem, pa ceļam pētīdama grāmatu muguriņas. Atceros, Spārkai bija pagari brunči mugurā, tādi, līdz puslielam, un jocīgas sandales ar apmēram 5cm augstu un platu papēdi. Tāda lietišķa un lietā"iegrimusi"

[Broms]

Šonakt visvisādus sižetus skatījos, citi tādi personiskāki un jums neinteresanti, bet vienā ainiņā bija daži forumieši.

Lumbim bija gaiši brūna ādas jaka, viņš vienā telpas kaktā baigi aktīvi komunicēja ar Mao, kurš bija atlaidies uz kkādas sofas. Gar telpas vienu sienu bija lieli plaukti, kuros dažas forumietes kko kārtoja, laikam lika iekšā grāmatas, pret telpas centru muguras pagriezušas tā, ka nevarēju atpazīt. Spārka grozījās, ņēma grāmatas no telpas centra un nesa tās meitenēm pie plauktiem, pa ceļam pētīdama grāmatu muguriņas. Atceros, Spārkai bija pagari brunči mugurā, tādi, līdz puslielam, un jocīgas sandales ar apmēram 5cm augstu un platu papēdi. Tāda lietišķa un lietā"iegrimusi"

Eu, Minn...
A kā tad es?!

[Minne]

Eu, Minn...
A kā tad es?!

Tu tieši tobrīd biji izgājis, Bromsīt, nebija Tevis bildē  

[Broms]

Tu tieši tobrīd biji izgājis....

Aaa.. nu pareiz'!
Pēc viskija un prežiem

[diddly]

es shonakt sapnii satiku Minni,un liekad,otra bija Bronja. Tik nodomaaju,Minne nu gan neizskataas taada,kaa domaaju-;strupa apaliite,ar ieveidotu sirmu frizuurinju.
SMiekliigi,ka iepaziistoties,nosaucu i savu niku,i vaardu,parnko abas daamas vaikstiijaas,tipa taa neviens nedara.
Peec tam sapnis aizgàja bojevika cieniigi,SF meitenes vairs nemaniiju,bet shis bija sapnis,kuraa nodomaaju,sho jaapatur atminjaa nomodam.

[Minne]

    šitik apaļa? 

[Camma]

Smieklīgi, bet pašu sapni aizmirsu uzreiz, kā tikko pamodos. Vienīgais, ko atceros, bija milzīgs kaķis. Fantastisks kaķis. Augumā kārtīga lūša lielumā, ķermenis balti-tumši biešu krāsa, grūti pateikt, kuras krāsas pamats, kuras - raibumi (50/50), spalva īsa, gluda, Uz galvas bordo krēpes un ūbergarš cekuls, briesmīgi kupla bordo aste kā meinkūniem. Ak, jā, vakar ilgi jūsmoju par tiem retajiem kaķiem internetā...

[Minne]

Manam korim bija jādzied koncertā. Dzīvē stāvu pirmajā rindā, bet sapnī biju pašā aizmugurē, pašā augšā. Zāle pilna, viss notiek. Uzsākam dziesmu, bet pie pirmajām notīm pati dzirdu, ka mazliet šķībi dziedu, bet tikai mazliet netrāpu toni. Dāma pa kreisi arī velk šķībi, bet tās 2, kas pa labi - riktīgi šķērsām, pilnīgi nemuzikāli. Vārdu sakot mūsu rinda visu izgāž un dziesma, lāgā nesākusies, beidzas, jo kkas neiet. Visi raušamies nost no skatuves, pārējie koristi nikni, ka esam izblamējušies, un dāma no pirmās rindas, kas man reāli dzīvē blakus stāv, norāda uz mani, ka es esmu vainīgā. Jūtos baigi nepatiesi apvainota, jo manas blakusstāvētājas dziedāja vēl trakāk.

[Kikamora]

Jāņi, mazmiests, pļava blakus šosejai, pļavā es piknikoju. Uz šosejas stāv divi bandīti, stādina mašīnas un šantažē šoferus - tie atpērkas, kā nu māk, bandītiem jau pilns maiss ar naudu. Es tādu netaisnību paciest nevaru, zvanu pazīstamam armijniekam, lai nāk ieviest kārtību. Viņš atnāk, bandītus izdzenā. Piebrauc armijas busiņš, iekšā ģenerālis, sadod pa kaklu manam armijniekam (tas esot izjaucis slepenu operāciju), liek pieķerties pie busiņa durvīm un skriet līdzi. Visi aizbrauc.
Es eju pārbaudīt, vai bandīti kaut ko nav atstājuši. Naudas maisa nav, bet ir divi desas luņķi - kvadrātaini kā koka brusas, katrs pusmetra garumā. Paņemu (neies jau labu mantu atstāt) un noslēpju krūmos.
Pēkšņi izrādās, ka, lai desu varētu paturēt, man jāpiedalās sacensībās - jāskrien cauri visam miestam un pirmajai jānonāk klasesbiedrenes dzīvoklī. Mana konkurente ir klasesbiedrenes mamma. Skrienu pa miestu, maldos (kā jau parasti sapņos), beidzot nonāku finišā, esmu uzvarējusi, man svinīgi pasniedz desu un piedraud, ka, ja vēl kādreiz līdīšu, kur nevajag, dabūšu pa kaklu...
P.S. Visas personas sapnī ir izdomātas - ne  man pazīstami armijnieki, ne tādas klasesbiedrenes dzīvē neeksistē.

[Luīze]

Sapnī bija daudz visādu personu un notikumu, bet, kā jau parasti, no rīta viss vai gandrīz viss ir aizmirsies. Tomēr vienu epizodi atceros - man jāpieiet pie Mao un kaut kas jāpajautā, jānoskaidro. Kamēr prasu, esmu viegli pieliekusies, un šis lūr mana krekliņa kakla izgriezumā. Saku, ka tā nevajag skatīties, bet viņš atbild, ka vajag gan un ka viņš vienmēr tā dara.

[Broms]

Sapnī bija daudz visādu personu un notikumu, bet, kā jau parasti, no rīta viss vai gandrīz viss ir aizmirsies. Tomēr vienu epizodi atceros - man jāpieiet pie Mao un kaut kas jāpajautā, jānoskaidro. Kamēr prasu, esmu viegli pieliekusies, un šis lūr mana krekliņa kakla izgriezumā. Saku, ka tā nevajag skatīties, bet viņš atbild, ka vajag gan un ka viņš vienmēr tā dara.

oft.
A kur Mao aizjājis?

[Bobs]

gan jau, ja kāda ar lielu izgriezumu un īsiem svārciņiem aizbrauktu pie viņa, šis baltā zirgā atjātu atpakaļ