Autors Tēma: sapnī kas tik nenotiek...  (Lasīts 182258 reizes)

0 lietotājiem un 2 viesi lasa šo tēmu.

Atslēdzies tuk

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #495 : 2018. gada 21. aprīlis, 15:03:50 »
Oi, Mangust, samulsināji :D :D :D
Lasot pie jaunākajiem ierakstiem, neievēroju sadaļu, vien stāstu, nodomāju -
nu gan te daži kulinārē! Ir gan tas Mangusts! Tādas idejas! Un tā vēsi..., roku bedri, lieku mīklā...
Mja, mēs tik kādu kartupeli pēc zaru dedzināšanas pelnos ierušinam...

Traki izsmējos, pilnīgi redzu to skatu :D
Bet vispār derētu pamēģināt, vienīgi cik ilgi jācep... :)

Atslēdzies Broms

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #496 : 2018. gada 05. maijs, 10:02:34 »
Ar sievu esam samaldījušies svešā vietā.  Caur ēku starpu redzu, ka tur tālāk ir daļa manas bērnības pilsētas. Sievai saku, lai iet tur. Saku ka viņa taču zin manu vecāku māju. Tur apmaldīties vairs nav iespējam. Es mēğināšu tikt apkārt. /Nezinu kāpēc man vajadzēja pārbaudīt citu ceļu/
Paeju tālāk un redzu, ka ir ļoti dubļains, izdangāts ceļš. It kā saprotu, ka tur bez variantiem - cauri netikt, bet tomēr sāku iet.
Attopos ekskavatorā. Zinu, ka dubļos bija problēmas un dēļ cita ceļa meklēšanas esmu ekskavatorā, bet nespēju atcerēties kā es tur nokļuvu. Jākāpj ārā.
Oouu... te gar kabīni cits kauss vicinās un izkāpt ir bīstami.  Jāpagaida kamēr tas noparkojas.
Izkāpjot no traktora rdzu kādus cilvēkus. Saprotu, ka viens no  viņiem ir vadītājs.
Eju stāstīt kļūmi un zinu, ka savu atrašanās un nokļūšanas iemeslu, veidu es paskaidrot nevaru.
Par laimi viņam tas neinteresē, jo neba nu es pirmais te tāds attopoties. Visādi esot bijuši un viņam esot apnicis klausīties pasakas. Viņš vienkārši mani pavadīšot.
Ejam pa ielu, kaut ko pļāpājam. Opā.. esmu pliks, vien cepure galvā. Saku sarunu biedram, ka citos apstākļos būtu kauns, bet sapnī man patiešām pohuj. Paņirdzam un ejam tālāk.
Vēlāk saku, ka gribu čurāt, bet šitas vairs nav pofig un tagad noteikti jāmostas.

Pamodos, bet pačurāt.. baigi nevajadzēja :)
« Pēdējās izmaiņas: 2018. gada 05. maijs, 10:17:45 no Broms »

Atslēdzies Broms

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #497 : 2018. gada 05. maijs, 10:37:29 »
Vē atcerējos..
Pamostoties dusmojos, ka ātrāk nesapratu, ka sapnis, jo to biroja beibi /darbnīcās!!!/ noteikti vajadzēja izdrāzt :)

Atslēdzies Minne

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #498 : 2018. gada 05. maijs, 10:50:39 »
Man kkur jābrauc ar 35.busu. Grozos pieturā, uzpasēju, bet visu laiku nokavēju, jo vienu reizi buss mazliet pamainījis maršrutu, citu reizi es gaidīdama mazliet ateju nost no pieturas....vārdu sakot, ik reizi škrobe noskatos uz aizejošā busa pakaļu. Beigās izrādās, ka svētdienās tam ir cits numurs tadēļ skaidrs, kadēļ es netrāpu.

Pieturā ar mani kopā gaida arī citi cilvēki. Vienu brīdi sāku kko ņemties ar savu koferi. Tas man tāds interesants - kā pēc mugursomas principa muguras daļā metāla karkass un auduma priekšdaļu var salocīt tā, ka tukšā veidā koferis sanāk plakans kā mape, tikai, protams, liels, tāds kvadrātains. Pamanu, ka manas darbības pienācis vēro viens Komisāra Rekša aktieris, ne Tobiass Moretti (kas man patīk), bet tas nākamais -  Alekss Brantners, kuru tēlo Gedeons Burkhards. Viņš pajautā, vai drīkst papētīt tuvāk manu koferi. Man kkur fiksi jāaizskrien un es pajautāju, kā viņu sauc (tēloju, jo patiesībā jau, protams, zinu, kas viņš ir!) - lai zinu, kam uzticu savu mantu. Uzreiz momentā saprotu, ka esmu nošāvusi greizi, jo viņš iekšēji tā kā apvainojas, ka es ko tādu jautāju - viņš taču ir slavens un pazīstams! Bet saka, ka zināmu apstākļu dēļ nevarot atklāt savu vārdu. Nu, neko, atstāju koferi un pati dodos kkur vēl prom.

 Kad atgriežos, buss ir prom, Burkhards ir prom, mans koferis ir prom. Esmu škrobīga, ka šis iekārojis un savācis manu mantu, kkur eju, kko prašņāju, kko organizēju ar domu, ka viņam man kkas jākompensē.

Atslēdzies ragana

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #499 : 2018. gada 07. maijs, 09:51:53 »
Šonakt bija traka sapņošana:
Mans vīrs pie tramvaja stūres brauc, es blakām stāvu un pļāpājam. Sliedes pēkšņi ved pilnīgi stāvā kalnā. Tā vietā lai uzdotu gāzi, vīrs ātrumu samazina, es ar šausmām saprotu, ka tūlīt atpakaļgaitā gāzīsimies lejā. Pašu mirkli neqatceros, bet tramvajs jau pagriezies atpakaļceļam, taču notiek avārija ar sarkanu Moskviču. Iekšā cilvēki, kas tagad steidzami jānogādā onkoloģiskajā centrā.
Mēs ar māsīcu stāvam Avotu ielā un vācam citu atstāto cūcību. Es atrodu lielu, resnu pūpolzaru, kas ir sadzinis saknes. Nolemju, ka apkārtni varētu izdaiļot, iestādot pūpolkoku. Uzrodas dāmas no VID, kas saka, ka patvaļīgi nedrīkst, vajagot izņemt domē atļauju. Saprotu, ka Avotu iela paliks bez saviem pūpoliem.

Atslēdzies ragana

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #500 : 2018. gada 22. maijs, 08:55:39 »
Ierados pie arhibīskapa vai pāvesta (mītne stipri atgādināja vienu necilu māju kādā mazpilsētā) un saku, ka gribu pie viņa strādāt - par sekretāri vai ko nu tur (tieši tā noformulēju  :rofl: ). Melnsvārcis stipri izbrīnīts, bet aiziet prom, mani atstājot vienu pašu. Prombūtne ieilgst, taču es nolemju, ka tā tiek pārbaudīta mana pacietība. Tad savā prātā domāju: es taču neko īsti neprotu! Kaut ko uzrakstīt varu, angļu valoda arī ne tā spīdošākā... Baznīckalps uz galda man atstājis ķēdīti ar medaljonu (1 centa lielumā, laikam ar kāda svētā attēlu), es to virpinu pa rokām līdz tā no sudraba pārtop zeltā. Uz galda tālāk atrodas arī kaste ar gredzeniem, es izvēlos vienu kārtīgu un masīvu - ar 2 stilizētiem spārniem un pērlēm. Piemēru uz abiem zeltnešiem - par lielu, bet uz labās rokas vidējā pirksta pašā laikā. Skatos pa logu, redzu milzu puķes, kas līdzinās tulpēm - sarkanā un oranžā krāsā. Prasu garāmejošiem cilvēkiem, kas tā par šķirni. Viņi smejas - Tev būtu jāzinā, tā taču SARMĪTE!
Tālāk steidzos uz tramvaju, jau tālumā manāms, taču nez kur radies uzbērums ar sīkiem olīšiem. Kājas stieg, es kārpos, piepalīdzot ar rokām, lai tiktu ātrāk uz priekšu. Pagūstu iekāpt. Tramvajs izrādās vilciens, no kura kāds cilvēks ar birsti slauka laukā vecas, apputējušas tupeles. Palūkojos uz savām kājām - tās nez kādēļ basas. Eju meklēt uz citu vagonu savas kurpes, līdz atrodu - jaunas, bet garlaicīgas, pelēkas, bez papēžiem, šņorējamas. Velku kājās, saku, ka manas.

Atslēdzies Kikamora

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #501 : 2018. gada 22. maijs, 09:14:38 »
Vakars, krēslo. Ar kompāniju ejam kopt kaut kādu teritoriju. Man rokā slota. Citi smejas par mani, saka, ka es ragana. Es arī smejos un tēloju, ka lidoju uz slotas. Pēkšņi izrādās, ka es tiešām lidoju. Ceļos augstāk, mēģinu izlaist kādu virāžu. Netālu pamanu arī citus lidotājus. Esmu nokļuvusi orientēšanās sacensībās uz slotām (ar kalambola elementiem). Noteikumus nezinu, bet pēc līdzjutēju saucieniem saprotu, ka man veicas diezgan labi. Dažus konkurentus nogrūžu no slotām, no citiem mūku. Debesīs spīd liels, apaļš mēness. Pēdējā doma pirms pamošanās - bet es taču neesmu sacensībām reģistrējusies, slota taču nelegālā!

Atslēdzies Broms

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #502 : 2018. gada 22. maijs, 09:25:20 »
Par manu darba kolēģi kļuvis bijušais klasesbiedrs. Nevaru saprast, kā viņš te nokļuvis, jo lai nu kuru, bet viņu šajā jomā iedomāties nespēju. Pūlos uzsākt sarunu, bet viņš visādi izvairās.
Ejam pusdienās. Citā sapnī es jau tur esmu bijis. Pirmajā stāvā ir kaut kāds bīstams krogs - narkomāni, bandīti, lētas prostitūtas, tāpēc jāiet uz otro stāvu, kur ir normāla ēstuve.
Ejot ārā sākās apšaude. No sākuma nevaru saprast no kuras puses šauj. Nez kāpēc dzirdu uzbrucēju sarunas rācijā. Tepat tuvumā ir viņu uguns koordinators. Tas saka, ka mērķis ir tas pusplikais džeks, kurš guļ starp ēku un mašīnu. Bļ...., tas taču esmu es!!! Sāk spindzēt lodes, bet man netrāpa. Nomainu pozīciju un meklēju ar ko atšaudīties. Lamājos, ka tik tizli apvienots M16 un vēl kaut kāds automāts. Bet nu labi, ka vismaz kompensators ir.
Tikmēr apšaude beigusies. Melnā žigulī piebrauc maskās tērpti kaujinieki ar automātiem. Viņiem vajagot to plikgalvaino. Tā kā nāk uz manu pusi. Es pusguļus pret kaut ko atspiedies,pārlēdēju automātu un saku, ka labāk nevajag. Bet jūtu, ka no bailēm sāku šļupstēt.
Savāc vīrieti, kas sēž man priekšā, pēc tam paskatās un aiz padusēm aizvelk vēl vienu. Abi esot līdzīgi un nevarot saprast kurš vainīgais.
Nesapratu kāpēc neviens no savējiem nemēģināja neko darīt.

...pamodos tāds trīcošs :)

Atslēdzies Minne

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #503 : 2018. gada 22. maijs, 11:01:13 »
 Cik interesanti sapņi, psihoanalītiķiem būtu, ko paanalizēt ;)

Man aŗī bija visādi trauksmaini sižeti (jau kuro nakti patiesībā). Daudz neko vairs neatceros, tikai to, ka ar kkādiem skarbajiem džekiem braucu tādā kā kamazā (bet iekša kā vieglajam, priekšā divi un aizmugurē divi varēja sēdēt). Naktī aizbraucām līdz kkādam stāvlaukumam un tur bija ierīce, kur ķēdēs iekārtu liellopu varēja precīzi saraut gabalos, kādus kautķermeņa ilustrācijās var redzēt kā uzskates līdzekļus, lai saprastu, kas kurš gabals ir (piem., kakla karbonāde, šķiņķis, lāpstiņa, apakšstilbs utt.). Tā to nabaga dzīvnieku tur iekāra un...

Un jau otro nakti pēc kartas baigi meklēju, ko dzert - milzu glāzes ar veldzējošu ūdeni

Atslēdzies Nāra

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #504 : 2018. gada 22. maijs, 15:24:10 »
Neesmu šīs sadaļas fane un diez vai kāds te citu sapņus lasa, gan jau tik savus ieraksta.
Sapnī biju SF tusā, sīkumus neatceros, tik atceroos, ka nodomāju - nu kāpec man vajadzeja tās skropstas likt, rozā nagus lakot un rozā botes(!!!) uz tusu vilkt - Broņa taču mani tūlīt atpazīs.Tad vēl atceros, ka nez kā zināju, kura ir Lumberga un pētīju un brīnījos, cik smuka blondīne. Vairs neko neatceros.

Atslēdzies Broņa

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #505 : 2018. gada 22. maijs, 15:52:42 »
Ak dies, Nāra!

Atslēdzies Minne

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #506 : 2018. gada 22. maijs, 16:42:48 »
Neesmu šīs sadaļas fane un diez vai kāds te citu sapņus lasa, gan jau tik savus ieraksta.

Interesanti, par ko tad te "Patīk" spiestu, ja citu rakstītos sapņus nelasītu? Nu jau gan...

Man, piemēram, ļoti interesanta tēma

Atslēdzies Spārka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #507 : 2018. gada 22. maijs, 16:46:19 »
Mani vienmēr priecē, ka citiem spilgti un dīvaini sapņi. Tas dod cerību, ka esmu normāla :sarcasm: .

Atslēdzies Broņa

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #508 : 2018. gada 22. maijs, 17:01:55 »
Es nelasu, man pa garu un neinteresē. Bet Nāras sapni izlasīju, jo īss.

Atslēdzies Minne

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #509 : 2018. gada 22. maijs, 17:12:30 »
Es pieļauju, ka neizlasītu tplv sapni, ja tas būtu garš, bet visus pārējos izlasu ar interesi