Iepazinos ar foršu vīrieti. Nezkāpēc izdomāju, ka man vajag pārģerbties, iegriezāmies pie manis, hmm, laikam viesnīcā. Es paķeru tīras apenes, kautkādu melnu krekliņu, ielienu vannasistabā. Novelku džinas, tkreklu, vannasistabai atsprāgst vaļā durvis, nesos aizkrampēt. Velku melno krekliņu, tas rullējas, izrādās tads plāns un caurspīdīgs, fui, nevilkšu. Dabūju nost, durvis atkal atsprāgst, tur redzu tas virietis ar kaķi spēlējas, mani neredz. Ā esmu arī apenes paspējusi novilkt, pietupstos, jeziņ, nu vismaz apenes tak jāuzdabū... velku, šīs kautkā pastiepjas, akkungs, izrādās bumbierenes ar starām. Fiksi uzrauju pa virsu kautkādu kleitu, kas izrādās gara un zeltīta, esmu gatava. Ejam. Visu laiku uztraucos vai nevar pamanīt, ka man tās bumbierenes. Garāmejot paskatos skatlogā uz sevi, akkungs, pēc ķēma tā kleita, un kas vainaa bij džinsām un baltajam tkreklam...
