Esmu lielā kinozālē un tiek rādītas filmas. Kādas -nezinu. Aizmugurējā rindā sēž Gvineta Paltrova. Starpbrīdī visi staigā, tad sēžas atpakaļ un Gvinetai būs jāsaka uzruna. Viņa no savas vietas paziņo, ka, kamēr neatradīs pareiza toņa acu ēnas, nerunās un lai viņu nerāda.
Meklē kādu citu, kas runās, un tā izrādās es. Man pasniedz tādu kā vesti un mikrofonu. Es esmu izbrīnīta, bet vienā mierā ceļos un sāku teikt, ka man liels prieks, ka visi līdz pat vakaram skatās filmas. Mani palabo, ka vēl tikai pusdienas laiks. Tajā brīdī ieraugu, ka zāle ir galīgi patukša. Bet Gvineta savā vietā.
Sākas jauns uzvedums, ne vairs filma. Tie izrādās Kosmoss ar savu rūķīšu dziesmu. Jau nopriecājos, ka būs interesanti, bet galīgi nav tas, visi kaut kādos kankaros un nez no kurienes izlien Meža vecis, kas nemaz nav vecis, bet vecene sarkanā mētelī. Ar to arī mans pasākums beidzas.
