Liku kastē pudelītes ar tonālo krēmu – caurspīdīgas, no kurām var izspiest krēmu kā no šķidro ziepju pudelītes. Izcēlu vienu, rādīju kaut kādai sievietei:
– Un pēc tam viņi varēs katram iespiest vienu “šļuk!” tādā mazā trauciņā kolas korķīša lielumā.
Esam ārā, stāvam uz betona seguma, diezgan saulains. Izdomāju izķemmēt matus un secinu, ka man no to ārzemju (varbūt pat ārpuszemes) krēmu kārtošanas ir galvā kukaiņi. Noliecos uz priekšu un metodiski ar suku ķemmēju šos ārā no matiem, sabirst krietni daudz. Mati biezāki un garāki nekā man pašlaik. Kukaiņi ir trīs veidu: vieni apmēram kā parastas utis – gaiši, bet ap centimetru garumā, otri mazliet lielāki, kā uzbarotas skudras un melni un trešie ap 4-5 cm lieli koši zili tādi kā kāpuri.
Esam tur trīs, saku pārējām meitenēm, lai bradā nost tos, kuri lien projām (jo man šķiet, ka viņus kā jau ārpuszemes dzīvību nedrīkst palaist dabā), bet vidū lai atstāj, jo man tie kukaiņi jānofotografē. Fotografēju ar telefonu pāris kadrus, tad pasniedzos un paņemu no galda savu veco spoguļkameru. Safotografēju visādos veidos, beigās betona laukums ir kļuvis par telpu, no kuras izejam Preses nama gaitenī. Tur uz grīdas guļ liela dzīva zivs, tāda ap metru, krāsojums kā patumšai līdakai. Paņemu zivi un eju pa gaiteni. Nākamās durvis atvērtas, tur stāv viens ļoti sen bijis kolēģis un runā ar kādu vīrieti. Iedodu viņam to zivi, tipa viņš te strādā, gan jau kaut ko izdomās, bet es esmu tikai garāmejot ienākusi.
Atkal esam ārā, bet citā vietā, sēžam ar vēl kādu cilvēku uz betona bluķiem, un turpinu fotografēt visādus kukaiņus, kas nemaz negrib pozēt un izvairās. Bildes sanāk viduvējas, jo šoreiz slikti fokusējas kamera – asums uz fonu, ne kukaini. Ieslēdzu autofokusu, pafofografēju vēl. Vienā brīdī izvelku no kabatas veco mazo Nokia telefonu, ekrāns darbojas un izskatās normāls, mazliet apskrāpēts, bet baterijas vieta tukša, plakana un ieņurcīta. Noknibinu vāciņu – tur tikai kaut kāds šķidrums kā no iztecējušas baterijas. Tas cilvēks, ar ko esam kopā, saka:
– Re, no šejienes arī rodas tie visi kukaiņi.
[Šoreiz utis un zivis nezīmēšu.
]
