Autors Tēma: sapnī kas tik nenotiek...  (Lasīts 181269 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies lumbergs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1395 : 2025. gada 20. septembris, 11:46:32 »
Utis ir uz naudu.

Atslēdzies Aste Risks

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1396 : 2025. gada 26. septembris, 18:12:46 »
Pīpēju

Atslēdzies Pifs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1397 : 2025. gada 28. septembris, 10:47:54 »
Šonakt bija sapnis par kurā notiekušo vēl tagad jūtu vainas sajūtu, gribas ko labot, vērst par labu, bet nav iespējams, jo esmu pamodusies un tas ir bijis tikai sapnis.
Ar meitu esam kaut kādā lielveikala ēkā, kur man konsultācija ar banku kredīta jautājumā. Pēc konsultācijas meita ierosina pastaigāt pa veikalu, jo nepieciešama kleita izlaidumam. Staigājam, viņa piemēra, bet nekas neder. Tad iekāpjam liftā, kas izrādās kaut kāds ātrgaitas. (vēl tagad jūtu, ka atrodos tādā kā bezsvara stāvoklī). Izkāpjam no lifta un esam kaut kādā pilsētā - rūpnieciskā rajonā. Izrādās - Krievijā. Lai tiktu atpakaļ, jāiet diezgan tālu līdz tiltam (tilts tāds kā Kuldīgā) un tas jāšķērso. Saprotu, ka esam briesmās, jo nav ne pases, nedz vīzas, nedz naudas. Nekā. Un tā ir ienaidnieku zeme. Ejam. Meita tā kā saniķojas un atpaliek. Es nonāku pie tilta un izrādās, ka ik dienu, reizi stundā, skrienot pāri tiltam var tikt pāri robežai. Kaut kā uzraušos un barā ar citiem skrienu un pārskrienu pāri. Esmu drošībā. Bet tad saprotu, ka meita palikusi tur. Viena. Briesmās. Un nezinu vai viņa sapratīs kas jādara, vai tiks drošībā.
Pamodos. Un jūtos briesmīgi, jo esmu kaut kā nodevusi pati savu bērnu.


Atslēdzies daddy

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1398 : 2025. gada 28. septembris, 11:05:46 »
Šonakt bija sapnis par kurā notiekušo vēl tagad jūtu vainas sajūtu, gribas ko labot, vērst par labu, bet nav iespējams, jo esmu pamodusies un tas ir bijis tikai sapnis.
Ar meitu esam kaut kādā lielveikala ēkā, kur man konsultācija ar banku kredīta jautājumā. Pēc konsultācijas meita ierosina pastaigāt pa veikalu, jo nepieciešama kleita izlaidumam. Staigājam, viņa piemēra, bet nekas neder. Tad iekāpjam liftā, kas izrādās kaut kāds ātrgaitas. (vēl tagad jūtu, ka atrodos tādā kā bezsvara stāvoklī). Izkāpjam no lifta un esam kaut kādā pilsētā - rūpnieciskā rajonā. Izrādās - Krievijā. Lai tiktu atpakaļ, jāiet diezgan tālu līdz tiltam (tilts tāds kā Kuldīgā) un tas jāšķērso. Saprotu, ka esam briesmās, jo nav ne pases, nedz vīzas, nedz naudas. Nekā. Un tā ir ienaidnieku zeme. Ejam. Meita tā kā saniķojas un atpaliek. Es nonāku pie tilta un izrādās, ka ik dienu, reizi stundā, skrienot pāri tiltam var tikt pāri robežai. Kaut kā uzraušos un barā ar citiem skrienu un pārskrienu pāri. Esmu drošībā. Bet tad saprotu, ka meita palikusi tur. Viena. Briesmās. Un nezinu vai viņa sapratīs kas jādara, vai tiks drošībā.
Pamodos. Un jūtos briesmīgi, jo esmu kaut kā nodevusi pati savu bērnu.


1. neitrāls zvans meitai, ķip kā vīrs, darbs, bērni, sunīc??
2. baznīca, svecīte
3. balzāms, šnabis, konjaks, martini (kas Tev garšo) dubulta deva
 :big_hug:   


PS. man ar šonakt kaukādi murgi bija par auto atstāšanu aizdomīgā vietā, no kā bija saliktas logā kvītis - gan par tuvu SLIEDĒM, gan par AZBESTA piesārņojumu, gan vēl kautkas... došu šodien sievai pastūrēt, ne? :D

Atslēdzies Spārka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1399 : 2025. gada 28. septembris, 12:19:01 »
Trauksmi izraisošus sapņus vajagot kādam izstāstīt :)
Man - nekā trauksmaina, tikai mājā dīvains lifts, kas ar kaut kādām maģiskām gliemežvāku kombinācijām jāvada :)

Atslēdzies Pifs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1400 : 2025. gada 28. septembris, 13:04:13 »
Trauksmi izraisošus sapņus vajagot kādam izstāstīt :)
Man - nekā trauksmaina, tikai mājā dīvains lifts, kas ar kaut kādām maģiskām gliemežvāku kombinācijām jāvada :)


Tieši tāpēc padalījos šeit :big_hug:

Atslēdzies Aste Risks

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1401 : 2025. gada 14. oktobris, 00:04:12 »
kolēģim no ledusskapja fenderēju Kāruma sieriņus

Pieslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1402 : 2025. gada 14. oktobris, 09:04:16 »
es pateicu vīram, ka šķiros no viņa :faint:

Atslēdzies Spārka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1403 : 2025. gada 14. oktobris, 09:12:42 »
 E-veselības lapā vajadzēja logoties caur TV6 lapu :alt:

Pieslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1404 : 2025. gada 19. decembris, 08:09:25 »
Eju uz kaut kādu pasākumu pie klases biedrenes. Ceļš zināms -taisna iela, pāri sliedēm un tad jau tūlīt būs. Man pie saites arī mazs, balts sunītis.
Pārejam pāri sliedēm, tur ziedoši ceriņkrūmi un tālumā 2 meitenes(?) lauž zarus un skaļi sarunājas. Man pēc balsīm izliekas, ka tā ir J. un N. (mirusi) , eju tuvāk, izrādās, ka nē, svešas. Eju tālāk un pēkšņi kaut kā viss sajūk. Ielas nepazīstamas, lai arī rajons it kā īstais. Man vajag Āgenskalna ielu, bet neviens tādu nezin.  Tālumā redzu baznīcas torni un pa ielu aizbrauc smagā mašīna, piekrauta ar ziedošiem ceriņiem

Atslēdzies kvadra

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1405 : 2025. gada 30. decembris, 11:45:08 »
Dikti centos vienu puisi, narkomānu, atrunāt no viņa postošā ieraduma, ap kaklu apkritusi.  Smuks tāds puisis bija, man patika  :mrgr:
Tikai priekš kam tai pat laikā es pati pirku pulverīšus, ko lietot, protams, netaisījos, galīgi nav skaidrs.  :mrgr:

Atslēdzies Amālija

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1406 : 2026. gada 11. janvāris, 08:10:04 »
Sapnī skrienu, aizķeras kāja. Pamostos no tā, ka noraustos kā paklūpot. Prātoju, kā tas viss sasaistīts :?:

Pieslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1407 : 2026. gada 11. janvāris, 10:10:02 »
Ka smadzenes reaģē momentā. Vai pat nojauš

Atslēdzies Amālija

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1408 : 2026. gada 11. janvāris, 10:37:35 »
Ja sapnī tiek nomušīts, tad jāmirī nost reāli?

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1409 : 2026. gada 11. janvāris, 11:23:36 »
Nu a ja sapnī redzi, ka bijušajam klasesbiedram tualetē uz papīra lapas nokrauta kaku kaudze, un vēl pāris čupas pie poda - tad mož jāzvana un jābrīdina?  :D

Bet tas, ka miegā smadzenes mazliet savādāk izjūt laiku, ir fakts. Kermenis jau sāk just tuvojošos raustījienu, tu par to sapņo, un tad rumpis noraustās. Tās ir sekundes daļas, kas sapnī šķiet garas.

Es atceros bērnības sapni. Ar mammu sēžam pie galda, viņa šuj ar šujmašīnu. Pēkšņi nodziest gaisma, viss kļūst tumšs un kaut kāds krakšķis, blīkšķis... Es prasu mammai - vai tev šujmašīna nokrita?
Un pamostos gultā nakts vidū, vējš ir atrāvis logu un atvērtais logs nogāzis puķpodus no palodzes. Bet tak vēl paspēju pajautāt vai šujmašīna nokrita, lai gan uzlēcu kājās momentā.
Tumsa acīmredzot iestājās tad, kad logs sāka vērties un es sāku mosties.
Es visu atceros, Ričard...