Hrrr...sss....hrrr...ssss... ? (Villas ripulī vārdā Džedajs kaut kur pa vidu paveras liela, zaļa acs)...Kaut kas tur ārā norūca, izklausās - divkāji bleķa kastē atbraukuši. Bet vēl 2 minūtes var pagulēt, neies jau skriet un baigi sveicināt. Hrr..sss...hrr...sss...O! Ienāca ar visām somām un maisiņiem. (Villas ripulis atritinās un izstiepj gaaaaaras, nagainas ķetnas, pakaļpuse izslieta augstu gaisā, nagainajām ķetnām tiek izvingrināti visi pirkstiņi). haaahhhh... (Nožāvājas tā, ka visi zobeļi un puse tukšā kuņģa redzami). Tā, nu kas i ko? Kas par kasīšanos? Jau 2 minūtes kā atvilkušies, bet nejēdz badainam kaķim paiku iedot! MjĀĀĀu! MjĀĀĀu! Nu? Būs šovakar ēšana vai nebūs? Ko tā Lielā mamma var tik ilgi peckāties? Rociņas trīc, nejēdz zibenīgi paciņu atraut vaļā... Eu, nu kas par desām? Ko šmurgā manu kažoku? Vai neredzi, ka paiku jāliek no apakšas, lai var uzreiz kampt un rīt? Bet nē, mūždien pieķēza sānus un vaigus... Nu un kas, ka mans mūlis un pakausis visai bļodai priekšā, respektam būs būt! Ja mans mūlis nebūs bļodā, tur būs visi citi mūļi un tā jau ir nekārtība. Citi mūļi tur var būt tikai tad, kad manējā vairs nelien iekšā. Eu, pelēkā, pievāc degunu! Pagaidi rātni maliņā... Vo... Jārij fiksi, citādi tā sīkā mamaška atjēgsies un sados pa tāfeli. Sīka, bet nešpetna - kā vilks ar nagaino, tā vaigam puse biezuma nost! Vot i viens vella sievišķis... Tā, puncis pilns, var iet kur apsēst un sakopt pieķēzīto kažoku. Divkājainie nez kāpēc iedomājas, ka mums baisi patīk kopties ar mēli. Nepatīk. Bet vajag. Tomēr labāk pa lietu vai pa rasu pavazāties, nav tik daudz visādu draņķu jāielaiza.
MjĀĀĀu! MjĀĀĀu! Tā, pašlaik uz mjāāu neko vairāk neizsniedz, jāpagaida, kamēr divkāji iekārtosies pie galda un paņems rokā karotes, tad varēs iet uz palodzes pamaurot, lai laiž steidzami ārā. Ātrāk nevar - pieradīs pie mierīgas ēšanas un tad jau līdz pilnīgai kaķisko vajadzību apmierināšanas ignorēšanai tālu nebūs. Labi, ka pie loga lielais dārza beņķis nolikts, citādi ārā iešana un iekšā nākšana tāda necienīga - sēdi un mauro pie durvīm. A tā - parēgojies logā, vienreiz iemauro un garais vīrišķis uzreiz ielaiž vai izlaiž. Un ar pilnu vēderu tā jauki pa pakāpienam defilēt, nevis planēt no 2metru augstuma. Cieņu kaķiem!
Vot, jā, cieņu... Vakar bija tāāāda necieņa... Brrr... Kaut kāds niešķis sānā iemeties, laizu un laizu, kā ir - tā ir. Lielā mamma ņēma un nogrāba un tik ar kaut kādu kristīto ūdentiņu ņēmās mazgāt, piezieda ar smirdīgu, brūnu suslu. Par skrāpēšanu vai kosšanu pat domas nebija - Lielā mamma mums stingra - nepaspirināsies - salieks ragā un 2x iztaisnos. Bet nu nekas, vismaz šodien vairs sāns neknieš un villa arī nestāv lēkšķaina.
Jāiet apskatīt, ko tas kaimiņu haskijs sadarījis. Tagad pa vakaram var visu teritoriju izstaigāt, kamēr šams tiek istabā ar putru piestumts. Citādi jau pat no vārnām pats savu paiku nevar pasargāt. Vai vēl trakāk - aiz prieka lēkādams pats savā bļodā ielēkā un visa paika pa pus pagalmu izšķiesta... Ko tur piebilst, dumš lops...
(Džedaja monologs)