Man savs vārds nekad nav paticis, un laikam jau arī tagad īsti nepatīk. Bet ko nu vairs, sava veida vzītkarte. Tas tāpat kā ar savu balsi- citi jau viņu sadzird savādāk nekā mēs paši. Ak, un man patīk, kā mans vīrietis viņu izrunā
Toties necerēti tiku pie baigā bonusa- mans otrais šķirtais vīrs atstāja mantojumā Krievijas vāciešu uzvārdu, kurš izklausās visnotaļ latvisks un ir smukāks par manu dzimto! Par uzvārdu es pilnīgi pati sevi apskaužu, paveicās, nu
Sakarā ar vārdu jau agrā bērnībā sapratu vienu svarīgu lietu. Mums bērnudārza grupiņā bija meitene, tāda smuka un atraisīta, un viņai bija vārds, kuru es būtu gribējusi sev! Klusi pie sevis īgņojos, ka, lūk, tā tai dzīvē notiek- vieniem viss, citiem- nekas...un paklusām vēroju to meiteni. Un, vērojot, sapratu, ka varbūt pilnīgi visas lietas, kas ir viņai, es tomēr negribētu sev. Piemēram, man ne īpaši patika viņas mamma. Un tad palēnām nonācu pie slēdziena, ka nav vispār jēgas kādu apskaust. Jo, ja būtu jāmainās, mēs tik un tā nebūtu ar mieru mainīties pilnīgi visā. Un tad jau ko, katram savs.
Bērniem vārdus domāju ilgi un rūpīgi- lai labi skan visās/pēc iespējas daudzās valodās. Tāpēc vārdi ir visai parasti, bet nekādu samulsumu ar izrunu vai dokumentiem neizraisa. Meitai agrāk savs vārds neesot paticis, bet tagad ir labāk. Puikam ir mana vectētiņa un vecvectētiņa vārds. Jā, mana vecmāmiņa apprecēja vīrieti, kuru sauca tāpat kā viņas tēvu

Tāds labs, stingrs vārds, manā skatījumā. Meita uzvārdu nav mainījusi, bet, ja nu kādreiz sadomās, tad dabūs smuku latvisku uzvārdu- atkal labi.
Kad lika vārdus mazbērniem, man sākumā bija grūti mazmeitas vārdu sagremot. Tagad redzu, ka šis, manā bērnībā ļoti retais vārds, atkal ieiet modē un ir visai populārs. Mazdēlam atkal izvēles procesā panesās tādas versijas, ka man mati metās sirmi

bet gala rezultāts ir labs.
Atcerējos vēl vienu stāstu par vārdiem. Vienam manam azerbaidžāņu draugam sākumā bija iecerēts cits vārds. Bija jau tā kā izlemts. Un tad ieradās vecvecmāmiņa no kalniem, paskatījās un sīko un pateica"jūs ko, tas tak nav nekāds...! Tas tak ir skaidrs ...!" Un tā kā viņa bija uz to brīdi vecākā dzimtas locekle, viņas vārds bija likums. Manuprāt, puisim paveicās