Par šķiršanos

[Luīze]

Tu ar to samierinātos tā pilnīgi brīvi? Kur būtu robeža?

Zini, man toreiz gribējās kādreiz pēc darba pa veikaliem vienai pastaigāt vai ar draudzenēm satikties. Bez vīra. Bet vīra uzstādījums bija, ka visur jāiet kopā. Vienreiz tā aizgājām, viņš koķetēja ar manām draudzenēm, bet es sēdēju kā tāda muļķe. A veikalā viņa parastais teksts bija, ka es tāpat esmu smuka un man neko vairāk nevajag.
Ai, negribu to vairs atcerēties.

[tuk]

Labi ka Tev pietika prāta un spēka.
Privātipasnieciskums tas laikam ir tas, ko es arī neciestu. Kaut kā man ari galva uz pleciem.

[Kristīne]

Kā sapratāt, ka un kad jāšķiras? Tad, ja nav gājienu pa kreisi, nav krāpšanas.

Šķiršanās katra ir citādāka. Esmu pārtraukusi normālas attiecības. Un ilgi dzīvojusi destruktīvās.
man vismaz prāts attiecībās neko labi nedarbojas, nu, zināt, kā tur Blaumanis teica.

[Nāra]

Piedod, Nomade, bet Tu diezgan daudz te raksti un no Tevis rakstītā var secināt, ka jums sen vairs nav nekādas laulības, visvairāk jau tāpēc, ka ar savu kordziedātāju un ķiršu lasītāju esat katrs savā valstī un kopā esat vien mēnesi vai divus gadā, tik smalki neatceros. Ja kkādu iemeslu dēļ Tev gribas nokārtot papīrus, tad vnk jānokārto.
Pati neesmu šķīrusies, jo nekas labāks nav pagadījies, kā arī viena nespētu dzīvot materiāli un līdz ar to nav jau tik plikai un nabagai kur iet. Varbūt, ja šo 2 iemeslu nebūtu, kas zina..

[Nomade]

Nja

[flyingcat]

Zini, es vēl vienu praktisku lietu gribu pateikt: kamēr sieviete runā, vīrietis neklausās. Viņa runā- tātad viņai no manis kaut ko vēl vajag- tātad var neklausīties- nekur viņa neliksies. Viņi mūs pamana tikai tad, kad klusējot tiek pieņemts un dzīvē izvests lēmums. Tad, kad sieviete ir iesniegusi papīrus, savākusi mantas vai izlikusi vīra mantas uz ielas miskastes maisos- tad viņi pamana, un tad nu vienreiz grib runāt. Ja Tu gribi, lai viņš Tevī ieklausās- nerunā, rīkojies. Varbūt vēl ir kas glābjams.

[Pifs]

Tad, kad negribas nākt mājās, jo tur ir dzīvesbiedrs; tad, kad brīvdienās negribas braukt pie "mīļotā" vīrieša, tad ir jāškiras.

[Nomade]

Uz šo brīdi man kaut kāds tukšums sevī, nez ko gaidu, nez kā būt, nez kādu "zīmi" gribu saskatīt. Neapmierinātība. Iekšēji jūtu, ka īsti kaut kas nav, kaut kā trūkst jeb smoku nost.
No otras puses, citi saka nesasteigt, nogaidīt, piesauc veselo saprātu. Man jau sāk likties, ka es tiešām kaut kāda neriktīga, "ot žiru besitsa", tāpēc bieži šeit jautāju viedokļus, lai noskaidrotu, kā no malas situācija izskatās.

[Pifs]

Jau uzrakstīju savas izjūtas pirms es izlēmu šķirties. Šķiršanās jebkurā gadījumā nav ne viegls lēmums, ne viegls process.
Tagad esmu sapratusi, ka ir stulbi būt kopā ar kādu tikai tāpēc, ka labs cilvēks un cita neviena (labāka) "uz sitiena" nav. Ar tādu attieksmi mēs sev liedzam satikt citus cilvēkus. Kā saka, zemē nomests laiks.

[Nomade]

Kad domāju par iespējamiem turpmākiem 20 gadiem, saprotu, nu nē, tikai ne šādā situācijā, tikai ne tā.  Kad domāju par 20 gadiem uz atpakaļu, tad - nu nemaz tik slikti nebija. Ej nu saproti.

[Broņa]

Man atkal liekas, nu kamdēļ tev šķirties. Tāpat jūs n-tos gadus dzīvojat šķirti. Nu vienīgais, ja tu gribi otrreiz precēties un kandidāts jau gaida. A tā, visādas problēmas - mantas dalīšana un tā. Vai nepaliksi zaudētājos, jo tu jau esi tā, kas visu sarūpējusi, daudzus gadus ārzemēs strādādama. Nāksies vēl dalīties ar veci - plānā galdiņa urbēju. Ja var sarunāt, tad mierīga līdzās pastāvēšana. Kam tev vajaga tās ikvakara sarunas un atskaites? Man tādas noteikti nebūtu. Varbūt reizi nedēļā saimniecisku lietu apspriede vai bērnu jautājumi. Lai lasa ķiršus, tu savukārt dari savas lietas. Nu vienīgais, ja nepatika jau ir tik liela, ka pat tajās retajās reizēs, kad aizbrauc uz Latviju, tev negribas viņu pat redzēt klimstam pa māju. Protams, nesūti viņam naudu un nepērc neko..

[Nomade]

Zini, es vēl vienu praktisku lietu gribu pateikt: kamēr sieviete runā, vīrietis neklausās. Viņa runā- tātad viņai no manis kaut ko vēl vajag- tātad var neklausīties- nekur viņa neliksies. Viņi mūs pamana tikai tad, kad klusējot tiek pieņemts un dzīvē izvests lēmums. Tad, kad sieviete ir iesniegusi papīrus, savākusi mantas vai izlikusi vīra mantas uz ielas miskastes maisos- tad viņi pamana, un tad nu vienreiz grib runāt. Ja Tu gribi, lai viņš Tevī ieklausās- nerunā, rīkojies. Varbūt vēl ir kas glābjams.

Jā, tā tiešām ir.     

[Nomade]

Broņa, jā, man ir ienākusi prātā tāda doma, rēķināties tikai ar sevi, darīt, ko gribu, neko nesaskaņojot, būt pati par sevi. BET, nevaru es tā, nu nevaru. Nav manī tā stervisma (nav nekas negatīvs) deva, lai kā es arī neapbrīnotu tādas sievietes. Man vajag nokārtotas un skaidras attiecības. Bet uz šo brīdi esmu kaut kur pazaudējusies.

[Broņa]

Nu tad nokārto tās attiecības. Pulkinena ar savu somu arī nav šķīrusies, jo neviens no viņiem netaisās precēties, viņi katrs dzīvo savu dzīvi. Bet viņi ir skaidri pateikuši, kas viņi viens otram ir, biznesa partneri, draugi, biedri vai kas, bet ne mīļotie. Protams, tā var tikai tad, ja otrs ir sakarīgs un arī pats saprot, ka tā labāk.

[Nāra]

Tad, kad negribas nākt mājās, jo tur ir dzīvesbiedrs; tad, kad brīvdienās negribas braukt pie "mīļotā" vīrieša, tad ir jāškiras.

Hallo, Pif, šitā jau ir katram pārim pēc 20 gadu kopdzīves Tad nu gan iemesls šķirties


Domāju, ka nav jāšķiras aiz tik triviāliem iemesliem. Jāšķiras, ja vīrs vardarbīgs, dzer, iet meitās vai nedod piķi. Vai arī ja ir cits ņēmējs(un arī tad vēl jāapdomā).