Inešuk, aizķēra. Speciālisti, ibio! Kur viņi ir? Par mega naudu? Kas viņiem ir iestāstījis, ka viņi ir speciālisti? Pat fiziskās medicīnas nozarēs tik daudz puskoka lēcēju, ĢĀ ir papīru rakstītāji, tad mentālās veselības aprūpē i nospļauties nevar, lai kādam sertificētam ģēnijam netrāpītu.
Man bija vajadzīgs psihologs, tu tiešām domā, ka es pirmajā piegājienā atradu kaut ko vairāk par "gribat par to parunāt?" Ok, tā varbūt arī ir metode un der, protams, dažos gadījumos, bet ja tā ir vienīgā metode? Un ja tas nedod nekādu rezultātu, tad tikai iet un iet un iet un maksāt un maksāt un maksāt? CIK ILGI? Gadu? Piecus? Desmit? Visu mūžu?
Kāpēc pie dažādām saslimšanām tad rodas tās atbalsta grupas, biedrības, interneta vietnes, blogi, lapas? Varbūt tāpēc, ka mediķi nevar par lūpu pārspļaut, katrs vārds ar knīpstangām jāvelk, un katrs gatavs savu "know how" tikai par dārgu naudu pārdot tikai savā privātpraksē?
Man ir pilnīgi vienalga, cik sertifikātu, disertāciju un grādu. Tas viss nav nekāds garants, ka tiešām būs speciālists. Diemžēl.