Mūzikls pēc Aleksandra Puškina darbu motīviem... Ar to, manuprāt, ir pateikts viss

. Izrāde tomēr nebija hrestomātisks Puškina Oņegina izklāsts.
Izrādes radītājiem ir tiesības piedāvāt savu versiju, savu skatījumu uz Puškina darbiem, paņemt no viena, no otra pa bišķim, kaut ko piefantazēt klāt... Un katrs jau Puškina radītos tēlus saredz, izprot un iztulko savādāk... to laikam sauc par interpretāciju
Man patika kopumā, kaut pret mūzikliem man vispār ir diezgan rezervēta attieksme.
Man patika izrādes vēriens, scenogrāfija, aktieru meistarība (arī vokālā), utt. Tādām, manuprāt, būtu jābūt lielās zāles izrādēm.
Un man vispār patīk K.Lāca teātra mūzika. Vienīgais, kas man nepatika, bija fonogrammas tajos "tautas" dziedājumos, varbūt, ka TV ierakstā tas tā nekrita ausīs... Bet ar prātu jau es saprotu, ka tā vajadzēja labskanības labad.
Bet ar Busuli laikam ir tā, ka vienai daļai viņš riebjās, citi/citas atkal gandrīz vai dievina... es nepiederu ne vieniem, ne otriem, kaut atzīstu, ka viņš ir talantīgs puisis