Esmu redzējusi visas martā piedāvātās izrādes.
Papildinot hm@ sacīto ar savu subjektīvo viedokli, varu teikt, ka Biedre Zariņa - nu tā... tēma mani tā īsti neaizskāra, par garu šķita tie dokumentālie laikmeta iestarpinājumi...
Saules bērni man patika. Nevajag baidīties, ka tas ir Gorkijs

. Žagars savā muižnieka-pašiedomātā zinātnieka lomā bija ļoti, ļoti labs. Te kaut kur bija minēts, ka Vārpiņa visās lomās vienāda (mazliet gan nepiekrītu), bet šeit bija tāda viņai netipiska tirgotājas-mīlētājas loma. Atceros, padomāju, ka Robežniekam pēc ilgiem laikiem tāda sakarīga loma iegadījusies, SN balva par to tiešām pelnīta.
Voiceks, šis tiešām ir tas gadījums, kad skaties pats, ko skaties

Visu laiku bija jādomā, ko tas simbolizē, ko šis... Vai par šo izrādi nebija kaut kur teikts, ka režisoram jautāts, ko simbolizē sarkanie ziedi - a neko, vienkārši skaisti

Tā kā Grasbergs jau labu laiku ir viens no maniem favorītiem, tad man bija interesanti skatītes, lika aizdomāties, cik tālu var novest cilvēku, un kas var likt nogalināt otru cilvēku...
Mīli manu sievu - tiešām tāds smejamais gabals ar 4 lieliskiem aktieriem. Man tagad jādomā, kura izrāde man patika labāk, ar jaunajiem vai ar vecajiem. Laikam abas diezgan līdzīgas, pat sižeti diezgan līdzīgi.