Nezinu, man jau šķiet, ka ar gadiem pieaug bailes par bērniem. Šis - ka tik kaut kas nenotiek. Un tāda 40-gadīga jaunmāmiņa savu mazuli vienkārši smacē ar savu gādību, bailēm. Starp citu, esmu pieķērusi sevi, ka reizēm tagad par savējiem uztraucos vairāk, nekā kad viņi bija mazi un pati vēl jauna. Vienīgi pašai pietiek prāta to atklāti neizrādīt un netiranizēt bērnus. UN, ja kādreiz pāršauju par strīpu, mani lielie bērni arī to aizrāda, nevis kā mazie, kas spiesti pakļauties mātei.