Es nekļūstu teatrāla vai uzspēlēta tādā gadījumā. Drīzāk klusāka, neuzkrītošāka. Ja iedomājos, piemēram, pieņemšanu Prezidenta pilī. Bet, kas tur tāds kafejnīcā, restorānā? Jā, būtu varbūt vēl klusāka un rāmāka, ja jāsēž restorānā un jāgaida, kamēr atstieps, ko ēdamu. Parasti to laiku pavada runājoties ar tiem, ar ko uz restorānu atnākuši. Ja nav, par ko runāt, tad gan mulsinoša situācija. Bet nesaprotu nekādu teātra spēlēšanu. Tāpat nesaprotu to baigo ģērbšanos un pričenes taisīšanu, kas te izskanēja. Es uz restorānu eju parastās drēbēs un bez īpašas frizūras.