tex- mīļš jau nekļūst pirmajos randiņos.. bet pirmajos randiņos jabūt tam gribulim..nu tai sajūtai,ka man vajag tieši šo cilvēku. Ja ir tikai doma-ka pamēģinašu ar šo..neizskatās nemaz tik slikta ..tad ir garām..nekas nebūs...paliekošs
tā ar laiku sarod un pieaug tie patneri,kas dzīvē jau ir kkur blakus..darbā, skolā, hobijos..ņemas,darbojas,kamēr saprot..jā mēs deram kopā..
bet, lai 1x ieraudzītu dabūtu... vajag es nezinu...fvz ko..čuju...belzienu...?
oky es atkal ar savu pieredzi uzplīšos(es jau visu tik caur savu pieredzi

)
vakarā pirms objekta slēgšanās ierodas bariņš jaunekļu..tusē līdz durvju vēršanai.Bla blabla...man jau darbalaiks pie beigām,saku-visi pa majām... Vai varot mani aizvest uz māju? oky vediet(jā, jā par maz man vēl bija mācības)... nu atved mani,izlaiž, paši aizbrauc..
no rīta samiegojusies lienu no majas..nu tur kafija uz lieveņa un tā... boooc... pagalma paksī autiņš ar guļošu šoperīti..
Viņš, aizvedis draugus uz pilsētu un pats braucis mani sargāt,jo nevarot zināt vai nepazudīšu,ja reiz atrasta.

Trešajā dienā..es pateicu tābrīža ilgtermiņa pielūdzejam..sorry mums nekas nesanāks..
Bet,ja puisis būtu ieradies..ar rozēm un aicinajis mani uz restoranu... visticamāk nekas mums nebuutu sanācis.. es laikam atteiktu turpat uz vietas,neklausoties,jo man tak jau bija ar ko iet uz restorānu
