nu nemaz nav tik traki.
Es reiz ieskrēju pie savas druškas brīdī, kad viņa pa mobilo stāstīja sava bijušā drostaliņai par šama dietas īpatnībām, ņemot vērā viņa aizkuņģa un kuņģa problēmas

.
- Es šai saku. - tu ir dulls bābietis, lai tak šams iet dillēs...
- Smaida, - vai man žēl, lai tak jaukums tiek pie visām tām gastronomiska rakstura klapatām, kā es savā laikā.
- Es šamai,- būtu vismaz ieteikusi kādu driģenes uzlējumu tukšā dūšā ... tāpat, izprecies pēc.
- Nē,- atbild, šams man vakar puscūci atstiepa un nākošnedēļ solīja malku,- tātad, ir dzīvs vajadzīgs.
- Malku viņai vajag, - noņurdu,- kas tev to malku skaldīs?
- Te druška klusi iesmei-, tici man, gan jau kandidāti atrastos!...
Nu ko es,- tu vispirms šamiem pieprasi ārsta izziņu, ka aizkuņģis ir kārtībā.
Vispār ar viņu sastrīdēties ir praktiski neiespējams, es par nojaušu, ka viņa pati to drostaliņu vecim piespēlēja, lai ar glanci tiktu no viņa vaļā. Un galvenais tik skaisti viss pakārtots,- miers mājā, vecis pie vietas, puscūcis pagrabā, malka sētā un kaut kādi skaldīšanas kandidāti gar paksi ložņā.... Čerts, ne prot cilvēks dzīvot!
Nē, nu es ar nav uz kašķi tendēts sievišķis, un draudzējos ar visām savām bijušajām simpātijām. Bet man pārāk švaki nervi, lai es viņu jaunās ļubestības apmācītu, ka šamo labāk apčubināt.