Nu kaut kā šķībi sanāk.
Pilnīgi atšķirīgas lietas it kā - pudeles un plastmasas vainagi, kaut arī atrašanās vieta viena un tā pati. Pēc emocionālās iedarbības atšķirīgi, kaut gan pozitīvas emocijas neraisa ne vienā, ne otrā gadījumā. Pudeļu mētātajiem vispār varētu piespiedu darbus vides sakopšanā piespriest. Ja noķertu.
Jebkurā gadījumā ir empātijas trūkums pret līdzcilvēkiem. Kā pārmēru lietojot smaržas, piedrazojot mežus ar veciem ledusskapjiem, tā uzspiežot savas emocijas - vienalga, vai iekārtojot altārīšus vai piespiežot kaimiņus klausīties netīkamu mūziku.
Protams, ka būs vienaldzīgie, būs jūtīgie, būs arī līdziraudātāji. Tik nezinu, cik tam sērotājam būtiski, ka sagandējis kādam pavisam svešam cilvēkam garīgo...
Jā, jā, esmu pilnīga neliete, jo riebjas kapiņi, memoriāli, piemiņas vietas, izsūtīto lopu vagoni... Tas gan nenozīmē, ka necienu tos, kas tuviniekus zaudējuši. Nesaprotu, kāpēc tai nekrofilajai estētikai visu laiku man acu priekšā jārēgojas...