Vardarbība ģimenē. Ko tālāk?

[daddy]

Kāpēc viņš grib sievu/bērnu atpakaļ? tāpēc, ka vīrietis būtībā ir privātīpašniecisks!
Nekādu dziļo jūtu vai baigās nožēlas tur nav, i neceriet.

Ierokam vienu lāpstu dziļāk, lai saprastu izlaists vai tāda ir viņa būtība. Tam nabaga vīrietim ir normāls tēvs, vectēvs vai vismaz vecākais brālis?? Tb, kurš viņu audzināja pusaudža gados? Dāmas piedodiet, bet sievietes īstu vīrieti izaudzināt nevar, tur tādi memmesdēliņi vien izaug...dēli māk mātes "paņemt", tāpat kā meitas tēvus... un tad tāds mātesdēliņš-appuišotais dabon tēvameitiņu-izlutināto par sievu... un loģiski, ka konflikts!  

Lielākais mazdēls (8 g) bija iesācis - tikko kāds nepatīkams darbs, tā pie mazākā iemesla apvainojās, piepūšās un viss, iet prom.
Manā klātbūtnē 1x vinam tas izdevās, otrreiz vairs nē. Nekur neļāvu iet, liku turpināt darbu. Sēdēja asaras birdinādams, purpinādams, bet darīja, kas jādara. Protams, ka vēl būs jāpaseko...     

[olgucis]

  izteikšu minējumu. A tā kaķu un sieviešu dauzīšana nevarēja būt kāda priekšspēle?    Vienkārši Maruu neiebrauca situācijā? Ir tak kāda cilvēku daļa, kas uztaisa pamatīgu klopi vienas ģimenes ietvaros, uzsit sev adrenalīnu un tad izlaiž tvaiku  zem deķa  ... nu kā variants 

[daddy]

Olguci, Tu esi perversa!  Es tādu "tvaiku" zem deķa neostītu gan...

[olgucis]

  nu ja... es vienkārši apspēlēju situāciju. Es nav perversa  :siiks: .... .... man ir bagāta fantāzija 

[daddy]

nē, nu izlīguma sekss ir īpašs, tas skaidrs! 
bet tādēļ tak nevajag strīdus radīt un veicināt!

[tuk]

Nu ja nepadaram iesaistītās puses par briesmoņiem ,
tad izveidojušos situāciju no lasītā  redzu šādu- sieva apgalvo,
ka nepatīkamas attiecības +\- gadu.
Sīcis, pirmais gads starā, esam vecāki!, bet rūpes, atbildība, pienākumi...
Vīrs netur slodzi. Pamazām viss sāk kretinēt un krist uz nerviem. Atelpas nav.
Mēģina bēgt no realitātes spēlītēs, bet ne fiziski, ne garīgi tas ilgtermiņā neatjauno.
Un sprāgst gaisā pie mazākā sūda.
Cilvēkam dabiski nevainot sevi, bet meklēt vainīgo ārpus. Un izdevība paust savu
neapmierinātību ar situāciju ir - sieva ne to, kaķis ne tur, bērns ne tā...
Protams, sieva arī ir nogurusi no tā visa, bet vai viņai ir izvēle?, bērns sievietei
pirmajos gados primārs. Pacietīs, paklusēs, gan vecim pāries...
Bet nepāriet, aug augumā. Vecis pats ar savu stresu netiek galā un izlādē uz sievu.

[daddy]

jā, mazs bērns ir pamatā mammas "īpašums" tēvs tur neko praktiski, nu paturēt, dupsi nomazgāt...a šis jau ar pie mammas vien raujas... mums apmēram tādā posmā (kad pirmajam sīcim bija gads+) piemetās otrs sīcis... un tad jau viss no gala - jauna motivācija, jauni izaicinājumi...un ja ar vienu sīko vēl pastāvēja cerība izgulēties, atslēgties (še Tev viņš, nē Tev), tad ar 2 brēkuļiem gāja pavisam jautri, jo bija skaidrs, ka viens tur galā netiek...un tad ieslēdzās loma vīrietis-glābējs, palīgs
 
es nesaku, ka šajā konkrētajā gadījumā otrs sīcis būtu risinājums, bet tomēr

[Trix]

Sliecos piekrist tuk versijai.
Klau, Maruu, pa šo pēdējo gadu tak vīram atvaļinājums ir bijis. Tad arī viņš bija tikpat neadekvāts? Naktīs tak nav jāstrādā, darbs smadzenes nejāj. Izgulēties var, būtu laiks kaut mazliet atiet.
Pirmajā gadā ar sīci palīdzēja?

Zīdaiņus par mammas īpašumu makten bieži padara tēvi paši - ko nu es, viņš tāds maziņš, es nemāku utt. A tā mamma, ko - skolā mācījās zīdainim izsutušo dibenu pūderēt un pumpu šķirnes definēt, kas izsitumi, kas vīruss, kas alerģija? Tāda pati nemākule, bet kaut kā galā jātiek. Un galā tiek tas, kas nevar atļauties ieslēgt pofigu - kam pofigisma slieksnis zemāks. Aber pofiga ieslēdzējs pēc kāda laika brīnās, ka atstādināts [īstenībā gan pats izvairījies] no pienākumiem...

[daddy]

A tā mamma, ko - skolā mācījās zīdainim izsutušo dibenu pūderēt un pumpu šķirnes definēt, kas izsitumi, kas vīruss, kas alerģija? Tāda pati nemākule,

blusu pumpas aizmirsi... mēs pilsētnieki, nekas tāds prātā nenāca, alerģiju ar mainīgām sekmēm ārstējām padsmit gadus, kamēr viena veca gudra ārste pateica - tie tak blusu kodumi!!

[olgucis]

....
es nesaku, ka šajā konkrētajā gadījumā otrs sīcis būtu risinājums, bet tomēr

lai tiktu pie otra sīča vispirms jātiek pie seksa. Lai tiktu pie seksa vajag salabt. Ja abi salabuši - nāfig otrs sīcis. Vienā vārdā  riņķa dancis

[tuk]

Bērns kā attiecību uzlabotājs? Otrs bērns???!!!
Pieaugušajiem jātiek ar sevi galā, bērni tur nekādā veidā nav jāiejauc.
Ir dzirdēti storiji, kad dāmas cenšoties saglābt ģimeni manipulē ar bērnu,
bet vai saglābj?
Bērnam vajag stabilas pieaugušo attiecības. 

[Maruu]

Vēl vienu bērnu jau nu noteikti ne. Palīdzēt viņš tiešām palīdzēja, gan ārā gāja staigāt, lai man arī kaut stundiņa miega lieka tiek, gan barot, gan visu citu, bet tas arī līdz vienam brīdim, pēc tam arvien retāk.

[tuk]

Bet kas tad notika tai vienā brīdī pēc bērna gada jubilejas, kad viss mainījās?
Tu ko būtisku noklusē...

[Luīze]

Izdomāju jaunu versiju.

Vīram dežūru laikā bija sekss ar kolēģi. Viņa - precēta, viņš arī, tāpēc ārpus darba abi nesazinās. Tā kā dāma šo atšuvusi vai arī atradusi labāku mīļāko, tad nu kungs izgāž savu slikto omu uz tuvākajiem. Un kaut ko tādu paskaidrot nevar, kur nu vēl atzīties.

[Raimonds1]

Tāda pati nemākule, bet kaut kā galā jātiek. Un galā tiek tas, kas nevar atļauties ieslēgt pofigu - kam pofigisma slieksnis zemāks. Aber pofiga ieslēdzējs pēc kāda laika brīnās, ka atstādināts [īstenībā gan pats izvairījies] no pienākumiem...

Izvairās un atstādinās reizēm tāpēc, ka nav jēgas piedalīties vai kaut ko skaidrot, tik un tā zināms, ka tavs viedoklis būs nepareizais. Nu ja tā, tad tiec galā pati.

Ir jāapzinās sabiedrības divkosība gadījumos ar tradicionālo stāstu par to, ka veči par jūtām nerunā, pie psihoterapeitiem neiet un ar sevi strādāt nav gatavi. Pieņemsim, ka vecis sieviešu forumā atnāktu un stāstītu, ka šo viss kaitina, sieva vai nu klusē, pilnīgi nerespektē, aktīvi veicina konfliktu, vinai vienmēr ir taisnība un šis sācis mētāt priekšmetus no dusmām. Varbūt neko nemētā, bet pasācis konfliktus risināt ar iešanu prom no mājas. Varbūt reizēm sabļauj uz sievu. Varbūt sācis dzert.
Viņu tak apņirgtu vienā setā.

Veči to zin. Un  tādi psiholoģiski domājošie veči, kas ar savu dāmu lielajiem un mazajiem sviestiem tiek galā nemaz tā viņām nepatik, jo tur nesanāk ne manipulēšana, ne provokācijas, ne melošana.
Ir gan dažas, kas to labprāt pieņem, jo kaut kur dziļi sevī saprot, ka tas viņu pašu labā.

Pirmssišanas stadijā par to ir ļoti neizdevīgi runāt, jo nav LIELĀ ARGUMENTA.