Es ir ierosināt aizdomāties par iespējamo apdrošināšanas līgumu - nu, ja es kādam maksāju par apdrošināšanu, apdrošināšanas gadījuma gadījumā es tā kā gaidu rezultātu un laikā. Kad mājai norauj jumtu, viss skaidrs, liekam jaunu. A ja es pa 4,50 palūkoju poliklīnikas WC papīru un nav? Un es ņemu un aizeju uz tiesu? Lab, sūdīgs piemērs. Bet tas tak forši, maksā kādu centu, nu divus, bet ir ko un kam paprasīt... .
Secinājums akaliņ vecais. Ja pilsoņi prasīs savas tiesības tiesiskā vidē, tad viss saliksies loģiski, vienkārši saskaņā ar nezūdamības likumu. Tas ir kā ar prihvatizācijas sertifikātiem. Neko neprivatizēji, akcijas nepirki, sertifikātus pārdevi, bet naudu neieguldīji - nu tad jā, krāpšana ir tie sertifikāti.
