Kopš man nav orgāna, kas saucas žultspūslis, iekšējo orgānu darbības izjūtu daudz saasinātāk. "Maza tasīte kafijas no rīta, bez ēšanas" pilnīgi noteikti nozīmētu velkošas sāpes vēderā un nelabumu. Jo žults sāk izdalIties, bet "ēst" ta šai nav ko... Šādi uzsākt dienu uzskatu par sava organisma apzinātu mocīšanu, pat veselam cilvēkam... Dzīvošanu bez pusdienām (man pusdienas nenozīmē trīsēdienus, visdrīzāk kādus salātus ar gaļas šķēli vai bez tās), arī esmu atmetusi. Tieši tā, šķiet, arī sabojāju veselību - pusdienu vietā kāds cepums, konfekte, rieksts...
Un neticu teorijai, ka nergulāra ēšana, kā arī ēdienreizu izlaišana, ir "organisma īpatnība" vai labs ieradums...