Es gan nesaprotu, ko nozīmē "b/b", tomēr ... savulaik pats ar pakalpojumu sniegšanu (citu, protams) nodarbojos. Jā, pēc kāda laika un uzsistiem puniem nācās izdomāt tehnoloģiju (noteiktu darbību secību - algoritmu), lai izslēgtu (nu, nē, īstenībā - tikai - minimizētu) iespēju tikt uzmestam. Tāpat nācās saviem darbiniekiem noformulēt pēc pieredzes konkrētas klientu pazīmes un konkrētas klientu grupas, kuriem tika momentā ieslēgta īpašā kārtība, piemēram, - priekšapmaksa. Nezinu, cik ilgi un kā var sēdēt uz kakla, bet, zini, - darbojās tīri labi. Protams, viss notiek laipni, bet stingri un bez vājuma brīžiem un atlaidēm. Vēlāk, kad pieredzes ir jau kudiiii vairāk, tad, jau runājot pirmo reizi ar to klientu tu spēj paredzēt visas iespējamās problēmsituācijas un tās izslēdz, jau pirmajā sarunā skaidrā tekstā visu nostādot savās vietās pēc principa "gadījumā, ja ..., mēs/jūs rīkojamies tā un tā", "gadījumā, ja jūs izlemsiet ..., tad pie mums tas ir maksas pakalpojums un ...", "ja jūs gribēsiet ..., tad par to mēs ņemam samaksu pirms pakalpojuma sniegšanas". Aptuveni tā. Pēc principa "Normālie cilvēki (kā Tavi itāļi) sapratīs, nenormālie lai labāk iet pie konkurentiem."