Pavārīšos drusku vēl.
Pasaule nav plakana un melnbalta. Ja Krievijā Tomskas apgabalā Upupinskas rajonā Ņižniju Vasjuku sādžā dzīvo sieviete Ļuba, kurai vajag, lai viņas vīrs viņai ik pa laikam uzdauza aci, jo savādāk sāk likties, ka nemīl, bet viņas vīram Vasjam 100-tu gadu stulbā demokrātija nav vajadzīga, bet - "царя подавай!", un tā dzīvo vēl puse Krievijas, tad viņiem ir slaidi nospļauties uz visādu zigfrīdu no Rīgas, džordžu no štatiem un vēl visādu francūžu viedokļiem par to, kā viņi tur dzīvo. Vienkāršāk sakot, paldies Dievam, uz šīs planētas pastāv kultūru daudzveidība, un, kas nebūs pieņemams Inešukam, to par labu atzīs Ļuba, Vaļa, Taņa, Zeinaba, utt., un viņām pa lielam ir vienalga, ko domā tie, kuri viņu dzīvi un to, kas viņām ir vajadzīgs kā sievietēm, mēra ar savu neiedziļināšanās un nesapratnes mērauklu.