Viena kliedz, kaujas, draud, lamājas. Cita raud, plēš matus, draud. Trešā uzgāž zupu uz galvas un bladāc krīt gar zemi un ķeras kājās, un draud, raud, draud, raud - kas ir? Kas tas pa sviestu? Nu ja viss, tad taču viss - nasiļno mil ņje budješ. Vēl psiha izrādās, tad vairs ko? Kur loģika, ja ne rekur: Ja jau reiz es esu tas kroplis, kas tavu dzīvi sagrāva, tad kur PALDIES, ka tu vēl joprojām ar mani nemokies, bet tev beidzot ir vīrs, bērni, māja, kredīts... . Es taču esu tas, kas to visu sakārtoja. Vienreiz gadā jau var piezvanīt, pavaicāt, vai ko nevajag, moš uz ZS kādu apsveikumu atsūtīt.... . Vismaz PALDIES? Nē, paslāj uz ielas garām, uzpūtusies, kā mākonis ar trešo bēbi.
