Kārtības maģija

[reno]

Grāmatu jau pieminēju, autore japāniete Marija Kondo (pseidonīms?) Sāku ar 1. līmeni -drēbes


Tik drastiski  -visas drēbes izgāzt uz grīdas un sākt šķirot, es nevaru, ņemu pa sektoriem.
Tāpat man ir 2 šķiras -maisi "atdot ziedojumu kastēs"un "izmest". Tik viegli neiet -piemēram, vecmāmiņas adīts smuks tumši zils džemperis, meita nav vilkusi gadus 3-4. Tad izmēģinājām  metodi "paldies, ka biji, tagad ej pie kādas citas iepriecināt\" -darbojas.

Jautājums -vienā koferī no antresola atradās dziju kamoliņi, mazi, dažādas krāsas un sastāva, mulinē diegi izšūšanai -vai var kaut kur konkrēti atdot? Jeb satīt kārtīgi un turpat ziedojumu kastē?

Es jau sapratu, ka šī tiešām ir tā vieglākā stadija, tad nāks krāmi un grāmatas un visgrūtākais -piemiņas lietas un sentimentālas atmiņas
Vēl jau neesmu gultu kastes atvērusi, tad sāksies -ko darīt ar nešūtajīem audumiem, kas 20 gadus stāv? Ko ar galdautiem, ko principā nelietoju? Utt.


Grāmatā bija viens unikāls īsti japānisks ieteikums -ja ciemiņi nakšņo labi ja 1x gadā, tad gultas veļas komplektu labāk noīrēt (!!) nevis pirkt un turēt mājās!

[reno]

Ieteikumu likt tē-kreklus vertikāli, nevis plakaniski citu uz cita, izmēģināju -darbojas! Padziļā kastē saliku dēla kreklus pēc krāsām  -varēs vest uz Rīgu, kā stāv, bija laipni atvesti uz mazgāšanu. Redzēs, cik ilgi tāda kārtība noturēsies
Čaklā, uzbāzīgā māmiņa :facepalm: Bet tā puikas nekārtības līmenis attiecībā pret drēbēm ir fenomenāls

[Emīlija]

Es šobrīd esmu ļoti priecīa, ka neko japānisku ar saviem skapjiem neesmu "izvedusi". Un ka mamma neko tādu īpaši nav darījusi.
- pēkšņi izrādījās, ka kokvilnas diegu spoles, kas aš no padomjlaikiem kastē saliktas, ir liels dārgums audējām... daļu uzdāvināju, daļu nobāzu sev, jo ir doma pēc jaungada iedarbināt lupatgrīdceliņu stelles
- tā kā sakarā ar dzīvesvietas un arī ieradumu maiņu ievajadzējās ikdienas galdauta, parakņājos savā antresolā, un - voila! Tieži precīzi galdauta audumgabals, neapstrādāts, atradās. Toč no padomjlaikiem stāv. Apvīlēju un man ir galdauts ēdamgaldam, ikdienas lietošanai.
- ar to pašu saistībā - ievajadzējās "apģērbt" kautkad studentu vajadzībām iegādātu, bet pa gadiem diezgan novazātu porolona guļamkubu, saliekamo. Atkal jau - antresols, un kautkad sen nopirkts "vai cik smuks" audums, kam tā arī pielietojums neatradās

Reno - tā ka, ja tev daudz visādu kamoliņu (mammai var interesēt), un audumu - atraksti man. Un galdauti mani toč interesē šobrīd... Mainu pret kādu zapcburku

kautkad vēlāk ielikšu bildi "vecā porolona kuba pārvērtības", tad sapratīsi kāpēc interese par kamoliņiem...

Ja nav tā, ka gluži zem galda jāglabā (vietas nav), es neredzu vajadzību "no visa tikt vaļā".

[reno]

Man jau tieši tāda pati sajūta, ka tā lāde ar audumiem neko daudz necietīs.  Kamoliņus sakārtošu, atdošu. Es arī atradu rupjā baltas kokvilnas diega spoli! No baltajām un dzeltenajām dzijām mana mamma tamborēja lieldienolām cepurītes -kā gailīšus un vistiņas. Sameklēšu, ielikšu paŗādīt
Vasarā gan, kad visādi galdi jāsaliek kopā dārzā, klāju  galdautus. Krāsaina kokvilna attiecīgi kādi 3-4 m garumā, gali apvīlēti. Un vēl pāris mežģīņaini, humpalās atrasti. Uz tādām lietām man vājība

[Kikamora]

Nē, no rokdarbu materiāliem es laikam nekad nevarētu atbrīvoties Un 100% pierādīts, ka, kaut ko 10 gadus glabātu izmetot, nedēļu vēlāk to "kaut ko" vajag, kā ēst". Un jātērē nauda (kuras nav), lai pirktu no jauna (ja vēl kaut ko tādu ir iespējams nopirkt).
Ā, un nupat izvilku no maisa pirms 12 (?) gadiem pirktu topiņu - laikam uzvilkts bija vienu reizi - kaut kā piegriezums manai figūrai ne pārāk glaimojošs bija. Un tagad, kad 5. mēneša vēders smuki jāietērpj (un veikalos atrast neko prātīgu nevar), man tas tops kā uzliets (un smuki izskatās). Tā ka manā mājā katrai lietai ir savs laiks Tikai jāpagaida...

[Nāra]

Par šo grāmatu jau izteicos grāmatu sadaļā, slinkums atkārtoties Bija labi ieteikumi.Tā ka esmu visa izmetēja, tad man nekas vecs un nelietots nekur nestāv - ne drēbes, ne gramatas, kur nu vēl kamoliņi 

[Emīlija]

Grāmatu lasījusi neesmu, bet šo komentāru gan:
https://www.satori.lv/raksts/izdruka/11441
un tas apstiprināja manas aizdomas, ka man šī grāmata nav vajadzīga, jo arī man, tāpat kā komentāra autorei  - "mana māja nav askētiska meditācijas celle, bet gan vieta, kur var nākt ēst un dzert, spēlēt spēles un reizēm nokavēt pēdējo autobusu. Un šajā ideālajā vīzijā es redzu arī suni, kaķi un putekļus. Varbūt man patīk aizmigt tukšā sakārtotā telpā ar svaigu gaisu, bet man patīk arī franču bezrūpība, flāmu bagātīgi nokrautais galds, slāviskas pārmērības un alkains, dumpiniecisks brīvības gars"

Visu izmest, izmest, izmest... vai tikai nav tā, kā jau citētā autore raksta - " Konmarī necīnās ar patērēšanas kultūru, bet tikai investē pirkšanas un pārdošanas apjomu palielināšanā un "bezsmadzeņu" pircējas tēla kultivēšanā. Viņas konsultācijas ir paredzētas tikai sievietēm, vidējā vecuma mājsaimniecēm, kuru ieskicētais profils liek domāt par apsēstu šopaholiķi un mantu vācēju, kas pati nespēj pieņemt lēmumus un kam ir jāpalīdz domāt"...

[Broņa]

Nevar pielīdzināt Latvijā dzīvojošu cilvēku dzīvi ar rietumnieku vai japāņu. Viņi pilnīgi visu iepriekšējās sezonas apģērbu var mest ārā, jo nav nekādu problēmu nopirkt visu jaunu. Tāpat par visu pārējo. Nu nevar vadīties pēc viņu ieteikumiem, tā ir pavisam cita dzīve. Varbūt, kā sakārtot māju, var kaut ko pamācīties. Bet arī.. viņiem tā māja ir tukša, tāpēc atliek tikai noslaucīt putekļus.

[reno]

Patiesība ir kaut kur pa vidu. Arī mums ir pietiekami daudz krāmu, kuri nesagādā nekādu prieku, pieci "mājas" džemperi, apakštasītes bez krūzītēm utt.

[vecinja]

Uz apakštasītes bez krūzītes es lieku kaķim gardumiņus Otra tāda apakštasīte der lauku mājā

[Camma]

Ai, nu sanāk 5 pārpalikumi no Kuzņecova servīzēm (dažādām) - ārā mest žēl, no tādām tasītēm tagad neviens kapiju nemalko. Vot i gādā n-tos kaķus, lai būtu, kam gardumiņus Kuzņecova (!!!) traukos bērt. Plauktā vēl 2 pilnas zervīzes, kuras galdā nav liktas ne reizi - nu nav man tāāādu ciemiņu, kam tās piņģerottases gribētos...

[ragana]

Mani kaķi kā reizi no smalkām apakštasītēm ēd. Man patīk, ka arī viņiem skaisti, nevis apskretusi, aprūsējusi un netīra bleķa bļoda. Daži brīnās.

[dille]

Man patīk veikt regulāras revīzijas gan mantās, gan drēbju skapī. Vienalga uzkrājas lietas, bez kurām pats var iztikt, bet kādam var noderēt un sagādāt prieku. Kāpēc gan nepadalīties?
Varbūt tas, ka es nekrāju liekas mantas, sakņojas tajā, ka mājās ir liels kabinets, līdz griestiem pārbāzts ar specifisku literatūru, kuru aiztikt NEDRĪKST.

[reno]

Grāmata jau neliek izmest tev mīļas vai noderīgas lietas. Māca, ka paņemot katru lietu rokā, var to novērtēt.

Protams, ka tur ir ļoti daudz mums nepieņemamu lietu, bet vienalga,  var pavērtēt ar svaigāku  skatu

[dille]

Man patika kādreiz lasītais diplomāta sievas raksts. Ja cilvēki spiesti regulāri mainīt dzīves vietas, tad regulāri nākas izvērtēt savu mantību -kas patiesi lietojams un vajadzīgs un bez kā var mierīgi iztikt. Vienmēr jau būs arī kāda lieta, kura vienkārši mīļa, to arī saglabā.
Man pašai nepatīk dzīvokļi, kur antresoli piebāzti ar Dievs vien zina ko, redzēju pat tādu, kur virs antresola vēl papildus antresols uzbāzts ar visādiem krāmiem.

Cilvēkam nevajag tik daudz, kā mēs mēdzam sagrābties.
Dzijas saēd kodes, audumu baķi un nelietotie galdauti locījumu vietās sabrūnē utt.