Es šobrīd esmu ļoti priecīa, ka neko japānisku ar saviem skapjiem neesmu "izvedusi". Un ka mamma neko tādu īpaši nav darījusi.
- pēkšņi izrādījās, ka kokvilnas diegu spoles, kas aš no padomjlaikiem kastē saliktas, ir liels dārgums audējām... daļu uzdāvināju, daļu nobāzu sev, jo ir doma pēc jaungada iedarbināt lupatgrīdceliņu stelles
- tā kā sakarā ar dzīvesvietas un arī ieradumu maiņu ievajadzējās ikdienas galdauta, parakņājos savā antresolā, un - voila! Tieži precīzi galdauta audumgabals, neapstrādāts, atradās. Toč no padomjlaikiem stāv. Apvīlēju un man ir galdauts ēdamgaldam, ikdienas lietošanai.
- ar to pašu saistībā - ievajadzējās "apģērbt" kautkad studentu vajadzībām iegādātu, bet pa gadiem diezgan novazātu porolona guļamkubu, saliekamo. Atkal jau - antresols, un kautkad sen nopirkts "vai cik smuks" audums, kam tā arī pielietojums neatradās
Reno - tā ka, ja tev daudz visādu kamoliņu (mammai var interesēt), un audumu - atraksti man. Un galdauti mani toč interesē šobrīd...

Mainu pret kādu zapcburku
kautkad vēlāk ielikšu bildi "vecā porolona kuba pārvērtības", tad sapratīsi kāpēc interese par kamoliņiem...
Ja nav tā, ka gluži zem galda jāglabā (vietas nav), es neredzu vajadzību "no visa tikt vaļā".