Ai, laikam "naktsmice" - 50 g viskija - pie vainas...
Bet kā man patīk tā sajūta, ka, izskatot kastīti ar uzrakstu "plastmasas štrunti", kastīti ar uzrakstu "krāsaini kartoni", kastīti ar uzrakstu "koka klucīši" un kasti ar uzrakstu "lentītes, visādas", var uztaisīt kaut ko feinu, skaistu un noderīgu... Sīkiem spēļmantas, attīstošās rotaļlietas, ikdienas lietas...
Kā man patīk sajūta, ka no it kā miskastes sūda var uztaisīt kaut ko skaistu - man sīkie kaifo par galda spēļu kauliņiem - principā izmetamu izrakstītu pildspalvu galiem dažādās krāsās. Un taisa no tiem "zaldātiņus", "sētiņas", "eglītes", "robežas" un da hrens zina, ko vēl izdomās.
Kā man patīk sajūta, ka, parakājoties krājumos, var sašūt kopā četras bezjēdzīgas lupatas un čupu divdesmitgadīgu lentīšu un iegūt feinu aizkaru pret sauli nojumei. Vai segu zāles vākšanai. Vai sedziņu no lupatmaisa baikas sporta tērpiem, ko uzsegt bērnam, lai siltāk...
Nē, nu OK, es esmu galvā sista, bet manī rada absolūtu laimes sajūtu tas, ka es māku un varu kaut ko lietderīgu uztaisīt no tā, kas citiem ir mēsls.
Nupat uztaisīju mēbeli - iebūvētu sienas skapi. No savāktiem "atdodu nevajadzīgu nolietotu skapi, galvenais, aizvāciet" gabaliem. Mazliet piemaksāšu - kādreiz - par galīgo apdari, bet man ir plauktu sistēma, kur sakārtot drēbes, materiālus un darba papīrus. Tā, kā es gribu. Vēl tikai atvilktnes jāiestrādā [vecu skapju inventārs pārzāģējams un pielāgojams izmēram].
Nē, nu es saprotu, ka man galvā ir ne tikai albatrosi, bet arī strausi, lidojoši krokodili, pterodaktili, ledusskapji un bizamžurkas, bet to sajūtu, kas rodas, redzot, kā plaukst tavas cūkupupas, neaizstāj nekāda eiromāksla. Un to apziņu, ka tu vari ar savām rokām radīt, ne tikai nopirkt, neaizstāj nekas.