pašu jocīgie ieradumi

[mellene88]

Laukā viss tumššs..nomācies uz ilgu. Ieriktējos migā ar kaķiem un datoru. Taisiiju kafiju un jau 100o reiz  nosmējos par savu dīvainību
Man ir viena mīļa kafijkrūze ,ne šāda,ne tāda izmēra...nu viduvēja. un, tajā ir jāliek lielās karotes puse, jeb viena mazā karotīte kafijas, lai sanāktu tā,kā man vajag. BET, es nezkāpēc beru mazo karotīti neplnu..un tad vēl iegrābstu kādas 3x ar karotes galu pa čurpsnītim, jo liekas ka vajadzēs stiprāku.Un šitā katru rītu.NU kāpēc nevar paņemt pareizo karoti un iebert tik cik vajag ??? kad atkal saprotu ka grābstu ar karotes galu 2x un 3x nesaprotot cik čurpsnīšus vajag ,katru x nolemju,ka šitas jaizbeidz... bet,kā jauna kafija tā atkal vecais nikis....
HM..ar cukuru tas pats  vajag divas mazās karotiites bez kaudzes(nu,jeb vienu lielo, bez kaudzes)...es grābstu pa pusiitei vai ceturtdakarotei nezcik reizes...nuu jopcik !!! (es saprotu,ka laikam zemapziņa grib lai ieberu mazāk, tobiš tikai pusiiti, bet ruzultātā, grābstot visa tiek pa daudz ...un taa katru riitu)..rrrrrr
vai jums attiecībā uz sevi ,arii piemiit kāds jociigs ieradums?
p.s kādreiz cālī bija riktiig foršā tēma, bet tā bija par vīriem ...vienatnē un naktii nelasāma, bikses vareeja piečurāt 

[lumbergs]

Tas gan nav man,bet OP,ūdens kafijai jāuzvāra un jāpagaida 2 minūtes,lai varētu apliet kafiju,turklāt,lejot ūdeni,paralēli krūzē enerģiski jāmaisa.Nu tā kā man ir abas rokas kreisās,man katra atsevišķi nedarbojas,tad ūdens kanna tirinās pa riņķi,vai ar karotīti mēģinu izbakstīt krūzē caurumu...

[Narcise]

Laba tēma.
Gan jau atcerēšos vēl, bet vienu laiku man bija ieradums naudu slēpt (pašai no sevis! ;d) grāmatās, tipa lai sevi disciplinētu. Jo visa nauda jau bankā parasti nestāv. Labākais visā tajā, ka man parasti to naudu ievajadzējās jau visai drīz, bet kurā grāmatā konkr.ieliku, reti kad atcerējos, rezultātā pie grāmatu plaukta bieži plivināju daudzas grāmatas pēc kārtas,kamēr tā izkrita. Un likumsakarīgi, ka es latiņus kādā grāmatā atradu arī pēc eiro ieviešanas, protams, banknotes varēja samainīt, bet anyway, īpatnība. ;d

[Narcise]

Un vēl manai otrai pusei dodu iemeslu pasmīkņāt par savu ieradumu, ka man bieži tieši tikvien kā kāda ēdamkarote ēdiena  uz sava šķīvja IT KĀ uzliekas par daudz un tad nu uzreiz jāatkrāmē atpakaļ katlā vai uz pannas vai viņam šķīvī. Un nereti pēc tam, kad apēdu uzlikto, iekrāmēju sev vēl un ne jau tikai 1 ēdamkaroti.

[Narcise]

Vai tad mums te 3-iem tikai jocīgi  ieradumi, bet pārējie lietotāji mums te pareizi kā no grāmatām ??

[Emīlija]

Nu bet skaidrs ka.

Visi cilvēki kā cilvēki, tik es tāda smuka, gudra un pareiza kā no grāmatas.

Uzvelku oranžus gumijniekus un šļop-šļop pa peļķēm - prom...

[Trix]

Iešu nu es te savus individuālos netikumus izstādīt Tāpat jau daudz personiska te ir sarakstīts.

[mellene88]

ieradumi= netikumi 

laab man pusdienlaiks tikām ar vienu pirkstu ...
jocīgs ieradums manuprāt nav netikums,kamer netraucē citiem dzīvot... vot savu kafiju taisu pa stulbo(šõrīt atkal  ) bet citiem par to vienalga. 
savukārt meitas ieradums,mani riktiig besī  .. viņai vienmēr uz šķīvja paliek neapēsts pēdējais kumoss...un neko viņai nevar padarīt- jo vairāk nelienot !!!!
un bundžā paliek pedējā krējuma karote un bundža protams atpakaļ leskapī... un pakā pēdējais cepums arii kko gaida ....āāāāāāāāāāāāāāāāā vot tās ir šausmas!!!:D un tas jau ir netikums 

[Narcise]

Iešu nu es te savus individuālos netikumus izstādīt Tāpat jau daudz personiska te ir sarakstīts.

Man jau šķiet, ka tieši mūsu netikumi ir tie, kas mūs padara par cilvēkiem..
Savādāk kā tajā ankedotē: "visi tik pareizi, ka nav ko *irst pasūtīt!"

[Mangusts]

Ir jau arī tādi, par kuriem citiem nestāstīsi.   Turklāt, kas citam var šķist jocīgs ieradums, pašam - ikdienišķa padarīšana.

Viena lieta ienāca prātā - bērnībā visi purpināja par manu niķi griezt nevis pilnu maizes šķēli vai pusi, bet kaut kādas 3/4, atstājot galiņu pāris kumosu vērtē. Tagad, kad maize lielākoties jau sagriezta, izpausmes iespējas zudušas. 

[mellene88]

aaa Mangust ...atgādināji vēl vienu manu niķi..
tā jau ir ,ka pašam liekas normāli,ja vien kāds nesāk regulāri norādiit ,ka tas ir jociigi , nevis normāli
Man uz maizi IRniķis... un mani mājās visi lamā... paši vainīgi,ja never pirmie maizes paku vaļā  , es nevis knibinu to aizlīmējošo skoču vaļā, man tam nav pacietības, bet izplūcu caurumu iepakojumā..gan turpat blakus tam skočam(zinu LV ir tādi smuki plastmasas uzmaucenīši kurus var nomaukt un uzmaukt), pēc tam paku aizloku nolokot iepakojuma galu uz leju...nekāds caurums nerēgojas...bet tauta saka,ka tas nekur neder.... ko es zinu..tad lai plucina paši...

[Nomade]

Nav man jocīgu ieradumu, laikam esmu normāla... )
Ja nu vienīgi - no Jambon Serrano izpīckāju treknumu (cik ta nu viņa tur ir, bet tomēr) un ēdu tikai liesumu; pavasarī iegādāju skaistas (arī dārgas) balkonpuķes, labi zinot, ka pa vasaru nokaltīs (jo neesmu uz vietas un nav, kas aplej) un pa ziemu nosals (jo aizmirstu piesegt); piesakos un sāku iet kaut kādos kursos, bet pēc otrās reizes cenšos atrast attaisnojošus iemeslus, lai neietu un nepiedalītos, kaut gan kursu tēma interesē; mīļāka man ir labā kāja un labā roka, bet kreiso vienmēr apauju un apcimdoju pirmo; man vienmēr gandrīz par visu ir viedoklis, bet to izsaku ne tūlīt, bet ar nobīdi, kad apdomāju - citiem šķiet, ka esmu blondīne ( nav tālu no patiesības); man ir pacietība gaidīt - gaidīt to, ka būs, kā es teicu, ka būs (un tad pie sevis klusītēm priecāties)...
Mani neinteresē, kā tas izskatās vai izklausās no malas, jo es ar sevi sadzīvoju ļoti labi.

[Nomade]

ieradumi= netikumi 

savukārt meitas ieradums,mani riktiig besī  .. viņai vienmēr uz šķīvja paliek neapēsts pēdējais kumoss...un neko viņai nevar padarīt- jo vairāk nelienot !!!!

Šis man arī piemīt.Aristokrātiski uz pusdienu šķīvja atstāju pa kaut kam. Bet tiešām nevaru apēst!

[Lilith]

Nezinu, vai jociigs, bet viens no ieradumiem ir klausiities diezgan agresiivu muuziku, kad paarvietojos pa cilveeku paarpilnajaam lielpilseetas ielaam. Kaatoju es ljoti aatri, parasti no punkta A uz B, taapeec leeniigie tuuristi kriit uz nerviem Arii, lai tiktu metro, sanaak paciinities.. muuzika mani uzlaadee un paliidz nonaakt liidz meerkjim daudz aatraak.

[Kikamora]

Man pāris dīvainības kopš bērnības. Apkārtējie gan tās neievēro.
No gultas kāpjot, vienmēr pie grīdas pirmo lieku labo kāju (pat ja guļu gultas kreisajā pusē), BET čībā vienmēr pirmo bāzīšu kreiso kāju. (arī apavos vispirms kreiso kāju). Te man divas vecmāmiņas iedvestas māņticības savienojušās - no gultas jākāpj ar labo kāju (neatceros vairs, kāpēc), apavā jāvelk vispirms kreisā kāja, lai zobi nesāp. Māņiem vairs neticu, bet ieradums palicis refleksu līmenī.
Vēl - ejot pāri tramvaja sliedēm, Nekad nekāpju tām virsū. Pamatojums - bērnībā mani biedēja, ka, ja uzkāpšu vilciena sliedei, kad tuvojas vilciens, kāju pieraus, kā ar magnētu, un mani sabrauks (dzīvojām mazmiestā, dzelzceļš bija tuvu, bērniem patika uz uzbēruma dauzīties - no tā arī tādi "briesmu stāsti"). Kopš tā laika visas sliedes ir tabu