Nu redz. Gadās visādi.
Savulaik būvējām māju ar 2 stāviem. Tad ļoti ilgu laiku 2.stāvs stāvēja pusbūvēts, tukšs. Tagad izmantojam. Jo vecāki tiešām jaunāki nekļūst un ir grūti visu atvest un sakārtot.
Ar bērniem rēķināties var tikai tiktāl, cik līdz pilngadībai. Tad atkal uz mazbērnu ciemošanos. Tas - par laukiem. Ir jau labi, ja visi baisi neatkarīgie un visu var paši - līdz pat pansionātam. Jautājums gan paliek - kuram baisi patīk vietējos pansionātos? Nuja, nav jaunajiem savu mūžu jāpavada vecos vāķījot... Bet man kaut kā mīļāks liekās tas gadījums, kad vairākas paaudzes vienā mājā mīt - ir kas siltas vakariņas sagādā, ir kas jaunajiem bērnus pieskata. Bet tas jau ideālais variants.