Esam tālu no dabas aizbizojuši

[tuk]

Njā... manējie lidojot laikam nepīkst... vai arī man slikta dzirde
Pīkstienus kā pelei dzirdēju vien, kad ziemā centos pārvietot
malkas grēdā apmetušos sikspārnīti.
Vardes jā, tās dīķmalā ņemas kā trakas...

[Camma]

Šorīt no tīruma uz ceļa izlēkšoja divi tīruma suņi - gāāāārām kājām, strupām ļipām un samērā īsām ausīm (tuši). Izskatījās neapmierināti, jo iztraucēju šamos vēsā rīta lēnajās pārdomās.

[tuk]

Pārdomās? Domā nebija abiem cita nodarbe?

Jau kuro gadu domāju un neizprotu, kādēļ tā lakstīgalu pogošana
izraisa tāāādu nostalģiski romantisku smeldzi.
Man “romantiskais“ periods nebūt nebija pavasarī...
Nu gluži kā klausoties vecās “Bellakord“ plates...
Nav mana jaunība, nekāda sakara, bet kādas sentimentāli romantiskas stīgas ievibrē.
Vēroju, ne vien man, arī jaunākiem cilvēkiem
Kāds senču atavisms?

[ragana]

Trakā Tuk! Kāds atavisms? Cilvēka dvēseli vienmēr uzrunās tīras un patiesas lietas, neatkarīgi no gadsimta.

[reno]

Mani tā tīrā un dabiskā dzeguze sāk apnikt -nu caurām dienām, no rīta kādas 3-4 stundas bez pārtraukuma. Kad viņa ēd?!
Visi pārējie vidžina fonā, dzeguze, meža balodis un pupuķis -tie ņemas pilnā sparā, bet kukū vinnē

[ragana]

reno, kukū vienmēr vinnē.

[Camma]

Šis gads izskatās ļoti jokains - kā no 1.maija sākās krutā vasara, tā i turpinās. Bet. Man ienāca prātā, ka visu laiku bijis kaut kas ne tā un tieši šogad ir tā, kā jābūt. Beidzot uz Jāņiem var visādas zālītes un puķes lasīt, kas aprakstos tieši līdz Jāņiem lasāmas, bet reti kad vispār līdz Jāņiem saaugušas vai saziedējušas. Citus gadus rudzupuķu vainagu uz Līgo i nebij ko domāt pīt, šogad varēs.
Tiesa gan, uz pašu Līgo vakaru laikameļi sola ierasto laiku - lietu.
Dīvainu sajūtu vieš lauka tomāti - jau ar tāāādiem tomāteļiem, ka nupat sāks mesties sarkani sāni. A dilles knapi sadīgušas...
Balodis mežmalā turpina savu ''puspūr piedēj'', dzeguze ar kūko paretam, ''burciņas'' pažobelē čiepst neganti un tūlīt tūlīt tiks izvadātas.

[Emīlija]

mums dillēm jau trešā raža...

[reno]

Kurzemē viss jau gandrīz noziedējis

[Camma]

Vakar izcīnīju kaujas ar odiem un iekārtojos uz guļu. Otrpusis palika nīkt pie kompja. Tā ap pusdiviem cauri kārtīgam miegam (!) dzirdu Pīdijas sajūsmināto mrrrrjjjā-murrrr-mjā-mrrrjjrrr. Tā sajūsmas nots skaļajā un treļļainajā ''mrjā'' parāva mani sēdus sekundes simtdaļās!
Mēnesness gaismā uz tepiķa sēž laimē starojošs un mrjātreļļojošs kaķis, bet gabaliņu tālāk afffigennās piruetes taisa - kurmis! Uz manu bļāvienu ''tā dullā dzīvu kurmi atstiepusi!'' kā velniņš no kastītes parādās otrpusis, zibenīgi novērtē situāciju, nez no kurienes momentā izrauj kaut kādu kartona kasti, mierinošā balsī runājoties ar nabaga kurmi savāc šamo un pazūd no guļamistabas. Visa darbība uz sekundēm 10 !
Sēžu gultā un apstulbusi štukoju - bija? nebija? sapņoju? rādās?

[Camma]

Šorīt braucu uz darbu, daļa braukšanas pa asfaltētu, līkumotu ceļu, kur ceļa malas brīžiem ar krūmiem, brīžiem - pļavas, vietām - krūmainas piekalnītes. Vienā tādā piekalnītē stāv mēreni paplucis pasaku vienradzis! Jā, jā - VIENRADZIS!
Kontekstā ar nakts piedzīvojumu ar kurmi prātā pazib doma, vai tik neesmu nojūgusies? Griežu filmu atpakaļ. Kas tas par fufeli ar vienradzi? Ā, jā, tajā pakalniņā mēdz zirgi ganīties. Ticamākais, ka kāds balts bērza zars kā reiz aiz ne visai tīri baltā zirdziņa galvas radīja ilūziju par vienradzi. 
Šon piegdiena, būs vien vakarā nervus jānomierina  .

[reno]

Varbūt tā radās teika par vienradzi?

Pilnmēness laikam arī uz putniem iedarbojas, šonakt tieši 3os viens labu brīdi tā treļļoja un pogoja, itkā jau saule austu.

Kopš man priekšnamā buldurjāņa saknes žāvējas, draugs kaimiņkaķis piestaigā vairākas reizes dienā. Sāk jau mest aci uz istabu, tas gan nenotiks, neesmu radusi, ka man kāds pēkšņi pa kājām pinas, kad ar pilnu ūdensbļodu eju uz durvīm -tā jau galu var dabūt

[ragana]

Pacienā draugu! Tikai piekodini, lai nesauc pudeles saknesbrāļus.

[Spārka]

[..]  pret vakarīgajām debesīm vērstais skats piefiksē ātras, šaudīgas, melnas švīkas, uz robežas ar kaut ko sirreālu auss uztver tā kā pīkstienu, tā kā čirpstienu - ooo, sikspārņi sabizojušies!

Skaistāk kā Camma jau nepasacīšu.
Ziņoju (c) - mums arī ir sikspārņi. Droši vien vecajā pagrabā iemitinājušies.

[fiasko]

Kurš putnelis čiepst kā aizsmacis suns?
Gāju no autobusa uz mājām, vienā sēta franču buldodziņš vau, vau! Blakus sētā no egles arī atskan vau!
Sasmaidījos tā pa īstam.