Sapsihojos un nopirku siltumnīcu. Tagad stāv pieslieta pie pirtiņas. Nē, ne uzlikta, bet tikai pieslieta. Jau grasījos stiept uz lauka, bet uznāca ziema.
A nagi niez kašāties pa dārzu un šausmīgi gribās narcises dobē pie loga!
Saulītē silti, dienvidu pusē no jumta jautri pil palāses, cigļi šķaidās ar sēkliņām pa barotavu ābeļzarā. Kaut kā pilnīgā disonansā zem kājām skriukšķ sniegs. Palūru grādīzerī, a tur kaut kādi baiselīgi -10. Šis dīvainais laiks, kad naktī -15, bet dienā +5. Sērsnas mēnesis, laikam.
Runcss bija pazudis 3 dienas. Jau norakstīju barībā vietējiem plēsoņām. Šon atvilkās, jā, tieši - atvilkās, zemu nolaistu galvu un lēni jo lēni. Bez kādām apsveicināšanās ceromonijām iegrima krimšu bļodā un pēčāk pa taisno iežvēlās gultā. Nu ko, personāls metās apčamdīt kungu, vai nav kādi karaliskās miesas bojājumi. Nekā, šoreiz tikai kungs aplam saguris vietējās daiļavas apciemojot.